Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 36 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiem(K. Latviešu teātris. — Baltijas Vēstnesis, 1897, 68., 69. nr.)«.. vecais Rogrots top vai traks, tikko savā uzbudinājumā nenošauj viltīgo sievuun tās mīļāko Cinti, bet, par laimi, šāvieni iet garām savam mērķim, tad rauga arcirvi nokaut sievu, bet, kad ari tas viņam, no citiem aizkavētam, neizdodas, tadslābans nokrīt lēnkrēslā un pēdīgi aizdzen sievu — viltnieci. Tās ir trešā cēlienabeigas, un ar to ari pate luga varēja beigties. Bet cienītais autors sajuta, ka tādasbeigas varētu atstāt ļoti nepatīkamu iespaidu uz skatītājiem, un tādēļ turējis parsavu pienākumu pie trim cēlieniem piespraust ceturto cēlienu, kurā abi ļaundari,Paulīna un Cinte, nopelna eksemplārisku sodu.»(Potivāra nams. —Balss, 1897, 13. nr.)«Bet nu Rūd. Blaumaņa «Potivāra nams» rāda mums tikai, kā kādā šauriņā grupā,pārtikušas ģimenes locekļu starpā, nejauši saduras vienspret otru daži indivīdi ka pie karšu galda, ka no tīri personiskas patikas un kaislībasstājas viena otrai ceļā, kā neparedzēti caur to tad sašķetinās notikumi lugā. Šeitapstrādāšanai nav ņemts temats iz klajas, sabiedriskas dzīves, teikt tikai dramatiskāveidā rādīts vienkāršs gadījums, skats, kādu viņu var daudz notikties pašu starpā,istabu klusumā, aiz nolaistām portjerām. [..] Bet iz tik maz materiāla, kā jaunas kundzesbieži piemāna savus paļāvīgos, aklos večus un tad greizsirdībā gandrīz izdara kādunelaimi ar revolveriem, nav iespējams uzcelt ēku kādai drāmai.»(J. [Jansons]. Potivāra nams. — Latviešu literatūras kritika: Rakstukopojums. R, 1956., 1. sēj., 528. Ipp.)«Fabula ir vienkāršs mīlestības nostāsts, bet tāds jau priekš stiprākiem nerviem.Apstrādājums ir glīts, kā jau to no Rūdolfa Blaumaņa varam sagaidīt. Tomēr kādulielāku iespaidu luga nedarīja, neliecināja, ka viņu sarakstījis agrāki tiešāmievērojams novelists Blaumanis. Rādās, ka kāds savāds nogurums būtu te mājasvietu ņēmis, kur galva, domas grib izpildīt jūsmu, sirds vietu.»(M. Jelgavas ĪMtviešu biedrības teātri. — Tēvija, 1897, 44. nr.)«Tā tad šī gabala morāle: neved Jozefu kārdināšanā, — un viņa mērķis: mumsrādīt, kurp noved netiklība. Pats par sevi protams, ka līdz ar to mums jādabūLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte