Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 19 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemzīmē gadījuma ceļu smalki un noteikti priekšā, kā tādi apstākļi un raksturi toneatturami uz to un to pusi virza, kā tie to ved nenovēršami pie tāda un tādamērķa. Pa pieciem cēlieniem ir telpas diezgan gadījuma ceļu tā uzzīmētBlaumanis to priekš tam nav izlietojis, lai stāstu pārvērstu par dramatisku darbību.Viņš ir pielicis izpušķojumus, kuros tas maksā nodokli šo laiku lielākās daļas jaunuļaužu garšai. Viņš iekaisa tur mīlestības puķītes. [..] Un kas viņu [Krustiņu — /. K.\dzen tā aizmaldīties? Tas vēl vairāk griež uz sevi vērību. Tā ir dzīve, mūsutagadnes dzīve. Tā labina pie sevis ar saldiem glaimiem un dzeļ tad nāvīgi. Tāaizlabina no sirdīm, kas visstiprāk mīl virs zemes, no vecāku, īpaši no mātes sirds.Un ari iekš šīs mīlestības, kas ir tik tīra un stipra, ir piliens nāvīgu zaļu. Māte mīl,izlutina. Še ir dzīves mīkla, kas var nodarbināt visdziļākos garus...»(Teodors [Zeiferts]. Pazudušais dēls. — Mājas Viesis, 1894,13. nr.)«Pie lugas jaukākām īpašībām jāpieskaita p a r e i z a d a ž ā duraksturutēlošana.Te redzam savā priekšā darbojamies daudz personas,kurām katrai ir savs īpašs, noteikts raksturs. Un, ja luga tomēr nedara aizgrābjošaiespaida, tad vaina te meklējama galvenās darbības nepietiekošā attīstīšanā:vispirms — daudz scēnes traģisko darbību nebūt nevirza uz priekšu, bet gan aptur,un, otrkārt, galvenās personas, Krustiņa, raksturs nav nostādīts pareizā gaismā,jo lugas attīstībā nejaušībai ierādīta par daudz liela loma.»(F. G. [Fricis Garais]. Pazudušais dēls. — Tēvija, 1894,17. nr.)«Šī luga ir viena no labākajām mūsu literatūrā, ja ne pati labākā. To pieskaita piejaunā jeb reālā virziena ražojumiem, un tomēr to vēl varētu ierakstīt veco lugureģistrā. Autors vispār gan rauga pieslieties jaunāko laiku prasībām, bet nespējpilnīgi nokratīt vecos iespaidus un atsacīties no paražas piemēroties publikasgaršai. Tādējādi lugā ielikts daudz lieka balasta, kam nav ar galveno vielu nekādanepieciešama sakara. Vielas izvēli es tiešām ieskatu par labi izdevušos priekšdramatiska ražojuma, bet apstrādājums ir diezgan nepilnīgs; tas tā kā māksliniekauzmestā gleznā: tēli gan redzami, bet viņu vaibsti, kas lai atspoguļotu to iekšējodzīvi, viņu dvēseli, vēl nav izstrādāti.Tādēļ nespējam ieskatīties pazudušā dēla dvēseles dziļumos, nespējam justLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte