KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte

More documents

Recommendations

Info

Ieva Kalniņa- 28 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemnpeACTaaneHHio Ha cueHbi. M. PeMHK. F. Fa3eMHOT.»«KT> npeACTaaneHHio ,ņo3BOJieHO. 3a u;eH3opa jip. c. [IIojmHCb.]»Muzeja eksemplārā ari ir cenzūras atzīme — «Kb npeAcraBjieHHio AO3BOJieHO.C. Īlerep6yprb 17 aBrvcTa 1896 rojļa.»A. Blaumanis lugā ievērojis kādu prototipisku iezīmi: ««Trīnes grēkos» Brencisatkārto teikuma pēdējos vārdus. Tāds paradums bija mūsu tēvabrālim, bet citādinekā kopēja vairāk nebija.»(Blaumanis A. Blaumaņa tēlu dzimtenē. —Piesaule, 1931, 8. nr., 378. lpp.)pakšvirsraksts bijis «joki ar dziedāšanu četros cēlienos no Rūdolfa Blaumaņa.Mūzika no Ērika Mārkalna [E. Meln-gailis—/. K.].» Cenzūrai iesniegtajā tekstā irsešas dziesmas, ko dziedlugas personas. Šajā Kopotu rakstu izdevumā tas iespiestas aiz lugas publicējumaar virsrakstu «Kuplejas komēdijas «Trīnes grēki» dramatiskajai cenzūrai iesniegtajāmanuskriptā» (inv. nr. 402379).Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu fondos atrodas dziesmu virkne lugai«Trīnes grēki» R Blaumaņa rokrakstā, acīmredzot ari viņa kārtojumā (K. Eglesfonds, vienība 106, RK 3151). Šajā izdevumā šie dziesmu teksti iespiesti aiz lugas«Trīnes grēki» publicējuma ar virsrakstu «Kuplejas komēdijai «Trīnes grēki» RBlaumaņa rokrakstā un kārtojumā», to melodijas sarakstījis A. Būmanis.R Blaumanis, sagatavojot lugu publicēšanai grāmatā, dziesmu tekstus tajāgandrīz pilnībā atmetis (no dziesmu virknes palicis tikai Annules un Jaņukadziedājums 3. cēliena sākumā), jo E. Melngailis neuzraksta dziesmu tekstiemmelodijas, mainīts lugas apakšvirsraksts no «joki ar dziedāšanu četros cēlienos» uz«joki četros cēlienos», precizētas replikas, cēlienu beigas.Komēdijas «Trīnes grēki» pirmizrāde notika 1896. gada 4. decembri RīgasLatviešu teātri. Mazbērzu saimniece — B. Rūmniečē, tēvs — J. Duburs, Trine — LMelkerte, Brencis — D. Šveņķis, Juris — A. Freimanis, Emīlija — J. Skaidrīte,Made — D. Akmentiņa, Rembēniete — O. Ezerlauka u. c.Lugu, tās iestudējumus plaši vērtēja kritika:«Saņemsi īsi savu spriedumu: literāriskā ziņā ir prastība — sacerēt un laist tādugabalu klajā, teātra mākslas ziņā atkal ir aplamība—tā ko vēl uzvest uz skatuves.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Ieva Kalniņa- 29 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemJā, bet nu nāks citi un rūks: jā, kā tad, pēc «D. L.» kritiķu domām, vienīgipielaižama tumša, barga traģika, nopietni un satricinoši skati, bet cilvēkam tačuvajag ari kādu brītiņu atdusēties, aizmirsties un pajautrināties. Jā gan — mumstiešām vajadzīgi nopietni dramatiski ražojumi, kas satrauc un aizkustina, jo tomums ir gaužām maz. Un tad, kas «Trīnes grēkos» var priecīgi smieties un vēlaplaudēt, tas ir apbrīnojami naivs cilvēks. Te vairs nav humors, kas rit un čalo spirgtiun pārgalvīgi, kur dzīves mudžekļiem kā ar trijjūgu izlaiž cauri, ar gavilēm unsmiekliem, ar «trata!» un pātagas cirtieniem! «Trīnes grēkos» lec un krīt pie zemes,tirina kājas un ālējas — grūti paliek ap sirdi pie šādiem skatiem. [..] «Trīnes grēki»būs apstaigājuši visas lauku šķūņu skatuves, būs izsmīdinājuši daudz arendatoru unskrīveru palīgu, un Blaumanis pats nosodīs to dienu, kad viņš šādus «jokus» laidisvaļā.»(J. [Jansons]. «Trīnes grēki. Joki iz laucinieku dzīves 4 cēlienos no Rūd. Blaumaņa.» —Grām.: Latviešu literatūras kritika. Rakstu kopojums:Pirmais sējums (1874—1904). R, 1956, 526., 527. lpp.)«Reti kad redzēta jocīgāka joku luga nekā šie «Trīnes grēki», kas publiku tā noiesākuma līdz pat beigām uzturētu vienos smieklos. Daudz skatītājiem dziļdomīgasdrāmas ar augstām idejām paliek pilnīgi nesaprastas — pa daļai tādēļ, ka tiem navvēl pietiekoši izglītības, pa daļai arī tāpēc, ka aktieri nav spējīgi tās pareizi attēlotŠādu nevainīgu joku lugu nu sapratīs katrs.»(Votans. Rīgas Latviešu teātri. — Mājas Viesis, 1896, 51. nr.)«Laba daļa skatītāju likās būt ar viņu diezgan apmierināta; turpretī netrūka aritādu, kuri viņā nenieka neatrada un pat apzīmēja to par pārspīlētu balagānu. [..]Gluži patīkami spīd vietu vietām cauri stari no mūsu pašu ļaužu dzīves. Šo pusiderēja sacerētājam vispārīgi lugas labā vēl vairāk ievērigi iztēlot un uzsvērt.Patiesi jocīgu skatu un atjautīgu izrunu te netrūkst.»(K. Latviešu teātris. — Baltijas Vēstnesis, 1896,273. nr.)«... lugā ir daudz epizodu, kuras ne tikvien kā nevar atstāstīt, bet ir ari gluži liekas.[..] Liekas, it kā autors, šo lugu sacerēdams, būtu vairāk domājis par galerijas nekāLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Page 1: Ieva KalniņaIEVA KALNIŅA- 1 -Kome
Page 6 and 7: Ieva Kalniņa- 6 -Komentāri par R.
Page 8 and 9: Ieva Kalniņa- 8 -Komentāri par R.
Page 10 and 11: Ieva Kalniņa- 10 -Komentāri par R
Page 78 and 79:
Ieva Kalniņa- 78 -Komentāri par R
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Ieva Kalniņa- 100 -Komentāri par
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
show all

KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte