KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
KomentÄri - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ieva Kalniņa- 63 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiem<strong>un</strong> ja<strong>un</strong>ās paaudzes problems tiešām ir uzķerts <strong>un</strong> izvests pārāk vienkārši <strong>un</strong>sekli. [..] Jāprasa, ko reprezentē vecais Indrāns <strong>un</strong> ko reprezentē ja<strong>un</strong>ais?Cik tiem ir nozīmes: vispirms kā individuāliem cilvēkiem <strong>un</strong> tad kā tagadējāssabiedrības raksturiem? Tāpat: cik nozīmes ir tādam notikumam kā drāmātēlotais, <strong>un</strong> — beidzot — cik dabīgi, cik ticami <strong>un</strong> patiesi tas ir tēlots? [..] Unlugas saturam vispārīgas nozīmes nekad nevar piešķirt: tagadējie raksturiskiekonflikti starp veco <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>o paaudzi ir pavisam c i t ā d i! Ja ja<strong>un</strong>ā saimniekupaaudze būtu tāda, tad mūsu lauku kārtas nākotne izskatītos bēdīga: tad katrsvarētu teikt, ka vecilaiki tiešām bijuši labi laiki, <strong>un</strong> vāciešiem būtu pilna tiesība pretoties tādu ja<strong>un</strong>osaimnieku centieniem pēc pārticības, kuri savus vecākus dzen uz pirti. «Indrānu»konflikts var būt tikai atsevišķs gadījums, <strong>un</strong> ari tas liekas saskrūvēts it kāmākslīgā ceļā.»(Blaumaņa «Indrānu» izrāde R. L. biedrībā. — Mājas Viesis,1904, 19. nr., 5. Ipp.)«Vispirms: viņš mums, ietērptu drāmas veidā, sniedz vecu veco <strong>un</strong> tomērmūžam ja<strong>un</strong>o stāstu par sliktiem bērniem, kas aizmirst savus morāliskospienākumus pret vecākiem vai pat laupa tiem cilvēka tiesības [..] Tātad drāmasviela, pate par sevi ņemta, nebūtu nekas ja<strong>un</strong>s. Man tomēr šķiet, ka šimjautājumam priekš mums, latviešiem, sevišķa nozīme, tā ka pie mums (<strong>un</strong> josevišķi Kurzemē) vēl līdz šai dienai pastāv spēkā neģēlīgā paraža — dzimtasīpašumu, vecākiem vēl dzīviem esot, nodot pilnīgi bērnu (-vecākā dēla) varā <strong>un</strong>rīcībā. Tēvs visu mūžu, sūrus sviedrus liedams, gājis <strong>un</strong> strādājis <strong>un</strong> guvis mantu,lai vecuma dienās visu šo pūliņu augļus atdotu par lēcu virumu — žēlastības maizi<strong>un</strong> piedevām vēl taptu pilnīgi atkarīgs no tā, ko viņš pats laidis pasaulē! [..] Es nuBlaumaņa «Indrānus» uzskatu par vienu vienīgu lielu protestu šim lielajam mūsušķiras ļa<strong>un</strong>umam <strong>un</strong> kā cilvēces tiesību dokumentu vērtēju augsti. [..]Blaumaņa roku, šo drāmu rakstot uz papīra, vadījušas divas varas: pozitīvā <strong>un</strong>negatīvā. [..] Stipri nedzīvs, bez sevišķa spara <strong>un</strong> krāsas ir pirmais cēliens... īsisakot, Blaumanis te vietumis strādā ar tīru tehniku, bez iedvesuma. Neinteresants<strong>un</strong> garumā stiepts man liekas ari ceturtais cēliens ar kaimiņa — samierinātāja <strong>un</strong>Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language