Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 86 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemizrādīsies, ka tomēr ari šis nepieciešami pieder pie tās perspektīvas, pret kurugalvenie raksturi jo redzami attēlojas. [..]Bet viņai [lugai — /. K. ] piemīt ari lielas nepilnības un trūkum.,Viena nogalvenam kļūdām ir Edgara nepilnīgais raksturojums. No šī interesantā, oriģinēlā«purva bridēja» dabūjam redzēt tikai viņa ārpusi,bet viņa iekšiene paliek mīkla,neskatoties uz to, ka viņš pats diezgan daudz par to stāsta. [..] Vēl lielāka kļūdakā šī ir tā, ka nekomplicētā, diezgan vienmuļīgā darbība izstiepta pa veseliempieciem cēlieniem. Tā nostāda «Ugunī» krietni zemāku par «Indrāniem». Ar toizskaidrojams vēsums, ar kādu publika uzņēma lugu.»(Andr. Upīts. Ugunī. —Austrums, 1905, 4. nr., 315. Ipp.)«...lugā ir skati, kuri nevar tikt uzskatīti par nepieciešamiem dramatismaattīstīšanas un tālāk virzīšanas. Tā, piemēram, tur m kādu saimnieku, kasvar pastāstīt tikai par kādu Edgara bēdīgu jājienu — ar pāris vārdiem. Betviņš iemaisās lugas darbībā pēc tam, vezdams līdzi savus bērnus, kurus«briesmīgi» māca savā amatā — līšanā un roku bučošanā. Kā blaktijcilvēkam vajagot ieplakt šķirbā, tad pat cietākais zābaks nevarot nospiest... Šaigudrībā radina bērnus, kuri ne labprāt to pieņem. Tur iznāk ko pasmieties, bet— aiz tiem smiekliem slēpjas nopietnība, un tā nemaz nava priecīga. Kastautas dzīvē ieskatījies, kā Blaumanis to darījis, tas ar skumjām zina, ka kupramešana un roku laizīšana vēl arvien tiek kultas... par nejēdzīgu kaunu cilvēkapašapziņai un cienībai. [..] Par abām galvenajām lugas personām runājot,jāsaka, ka Kristīne mētā labāk nekā Edgars, kaut ari tas savā ziņā ļoti labiuztverts oriģinēls raksturs. Man būtu paticis, ja tas cilvēcīgais un krietnais,kas Edgara mājo, atrastu raksturīgākus atgadījumus, kad uzliesmot uz āru. TadKristīnes pieķeršanās un atdošanās Edgaram skatītāja acīs paliktu mazākatkarīga no tā miesiskā.»64. S. [A. Saulietis.J No Rīgas. Jauns vērtīgs darbs mūsu dramatiskajāliteratūrā. — Latviešu Avīzes, 1905, 27. nr, 2. Ipp.)«Blaumanis nekad nav bijis spilgtu ideju vai progresīvu centienu izteicējs. Viņšnekad nav stādījis mūsu tautas dzīvi zem prizmas, viņš skatās uz dzīvi ar veselāmLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte