Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 20 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemlīdzi tās mokas un ciešanas, kuras viņš iekšēji izbauda, kādēļ tas ari mūsneapmierina. [..] Būtu pieticis ar pusi no tēloto personu skaita, lai «pazudušo dēlu»izstrādātu par mākslas darbu. Vajadzēja tēlot tikai nepieciešamos apstākļus, izkuriem Krustiņš'ižaūg, kuros viņš dzīvo, elpo, aiz kuriem viņš cīnās un iet bojā. [..]Un traģiskais: kā tas tēlots? Taisni ar primitīvākām krāsām. Lai atstātu īsti lielutraģisku iespaidu, tad autors izvēlas beigu skatiem negaisu drūmu pērkona nakti[..] Bet visa šī traģika ir tikai ārēja, kaut kas zems, elementārs, barbarisks. Tas varsatriekt, nospiest, bet nespēj aizkustināt, iedvest līdzjūtību.»(Kārkliņu Ernests. Mūsu dramatiskā rakstniecība. —Austrums, 1897,11. nr.,855.-864. Ipp.)Visplašākā recenzija par drāmu «Pazudušais dēls» publicēta vācu laikrakstā«Zeitung fūr Stadt un Land» — Lettisches Theater. «Derverlohrene Sohn» (Latviešu teātris. «Pazudušais dēls»). Te sīki jo sīki izstāstītslugas saturs, norādītas Krustiņa tēla atšķirības drāmā un izrādē, dots lugasvērtējums:«Krustiņš pēc dzejnieka ieceres ir taču pavisam cits puisis kā tagad uz skatuvestēlotais gļēvulis [Schtvāchling]. Pirmais ir mantojis no tēva savu cieto un spēcīgodabu, tā viņa stūrgalvības un spītības dēļ kļuvusi vēl cietāka, vaļīgā dzīve ir viņamatņēmusi katru nebēdnības iezīmi, kāda jaunos zemnieku puišos ir neretisastopama. [Luga] pieskaitāma pie labākā, ko mūsu baltiešu literatūras trīs zarinesuši.»(Lettisches Theater. «Der verlohrene Sohn». — Zeitungfur Stadt und Lanā,1893, 255., 257., 259. Ipp.)R Blaumanis rūpīgi seko gan draugu, gan kritikas izteikumiem par drāmu«Pazudušais dēls»:««Pazūd, dēls»: piegulēšana nav manis izdomāts vārds, tādēļ Tev nav brīv manpar to darīt pārmetumus. Teodors raksta «Mājas Viesī» diezgan sausu kritiku par šolugu, nopeļ šo to un saka beigās šādus vārdus: «Bet godbijašana jāsajūt pret tādudzejnieku, kas tādus skatus radījis kā tos, kuros Matilde parādās...»»(Vēstule Andrievam Niedram 1894. gada 29. martā. — Blaumanis RLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte