SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
II. 3.1. Būvtēlniecības darbnīcas. Vispārējs pārskats<br />
Rīgas adrešu grāmatas ļauj secināt, ka dekoratīvās tēlniecības un<br />
akmensapstrādes darbnīcu skaits ir bijis mainīgs, turklāt lielākā to daļa nepastāvēja<br />
ilgāk par četriem – pieciem gadiem. Liela daļa nozares speciālistu Rīgā bija<br />
iebraucēji. Tomēr iebraukušo meistaru lomu nedrīkst pārspīlēt – Rīgā jau kopš 19.<br />
gadsimta otrās puses bija iespējams iegūt pamatizglītību dekoratīvās mākslas<br />
nozarēs – Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola, arī dažādos amatu<br />
kursos un citur.<br />
Aplūkojamajā periodā bija arī vairāki uzņēmumi, kas, visticamāk,<br />
darbojās kā starpnieki un piedāvāja rūpnieciski ražotas un importētas detaļas; vēlā<br />
jūgendstila periodā šādu, domājams, lētāku izstrādājumu popularitāte arvien<br />
pieauga. Ap 1900. gadu aktīvi reklamējās Ādolfa Šrādera (Adolf Schrader), Karla<br />
Teica (Karl Teitz) un J. Lāča un dekoratīvās tēlniecības darbnīcas, tomēr pieejamā<br />
informācija liecina, ka tajās, visticamāk, nodarbojās ar kapu pieminekļu, obelisku,<br />
krustu u.c. izgatavošanu. Jāpieņem, ka uz līdzīga profila izstrādājumiem bija<br />
orientēti arī J. Knubes (Knubbe), H. Hurvica (Hurvitz) un vēl vairāki citi<br />
uzņēmumi, par kuriem detalizētāka informācija nav iegūstama.<br />
II. 3.1.2. A. Folca darbnīca<br />
Stabilākais un lielākais dekoratīvās tēlniecības uzņēmums Rīgā jau kopš<br />
1876. piederēja no 1875. gadā Berlīnes ieceļojušajam tēlniekam Augustam Folcam<br />
(August Franz Lebercht Volz), dz. 1851.g. Magdeburgā, m. 1926. g. Rīgā,), kurš<br />
māksliniecisko izglītību bija ieguvis Berlīnes Mākslas akadēmijā (no 1869. līdz<br />
1871. gadam). Augusts Folcs strādāja gan monumentālajā tēlniecībā, gan arī<br />
mazajās formās un darināja kapa pieminekļus, viņa darbnīcā veidots dekoratīvais<br />
ietērps daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās. Kopš 1879. gada Folcs<br />
darbojās kā pedagogs Elīzes Jungas- Štillingas un Rīgas (vācu) amatnieku<br />
biedrības amatniecības skolā. Būdams Rīgas Mazās (jeb Sv. Jāņa) ģildes loceklis,<br />
Folcs uzturēja aktīvus kontaktus ar Rīgas Arhitektu biedrību, kuras sanāksmju<br />
protokoli liecina, ka Folcam, iespējams, bija t.s. sadarbības biedra statuss – daudzu<br />
gadu garumā nemainīgi viņš bija viens no pašiem aktīvākajiem arhitektu biedrības<br />
sanāksmju apmeklētājiem.<br />
Tieši Augusta Folca firma parasti saņēma pasūtījumus sabiedriska<br />
rakstura celtņu, turīgo rīdzinieku savrupmāju kā arī īres namu noformēšanai jau<br />
kopš 19. gs. pēdējās ceturtdaļas, un arī aplūkojamajā periodā tajā veikts vairāku<br />
nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums (Valsts Bankas ēka, Pilsētas mākslas<br />
muzejs, Biržas komercskola, Rīgas II teātra ēka u.c.). Folca darbnīca veica<br />
dekoratīvo apdari vairākām Latvijas pilīm, kā arī ap 1905. gadu Tallinas Vācu<br />
teātrī, arī atsevišķiem īres namiem Tallinā. Jādomā, ka pats Folcs, kura uzņēmumā<br />
pēc 1901. gada Rīgas 700 gada jubilejas Amatniecības izstādes katalogā<br />
minētajiem datiem bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko<br />
darbu veikšanā, vēl jo vairāk tādēļ, ka darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki.<br />
11
Change language