SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. Precizēt jūgendstila attiecības ar citiem stilistiskajiem iestrāvojumiem, to vidū ar<br />
historisma tradīciju, nacionālo romantismu, “dzimtenes stilu” un neoklasicismu.<br />
I.3. Pētījuma tematiskās robežas un terminoloģija<br />
Pētījuma tematiskajās robežās iekļaujas dekoratīvā tēlniecība un<br />
glezniecība ēku fasādēs, un interjeros. Tā ir ornamentāla (abstrakts, florāls,<br />
zoomorfs, antropomorfs ornaments), kā arī figurāla un darināta visās tajā laikā<br />
pieejamajās tehnikās, ieskaitot arī trafareta apdares, kas pārstāv šai periodā<br />
visizteiktāk dekoru kā masu produkciju. Pētījums neaprobežojas vienīgi ar ēku<br />
dekoratīvās apdares atribūcijas veikšanu un formālo, stilistisko un ikonogrāfisko<br />
jautājumu noskaidrošanu; darba tematikā iekļaujas arī plašāki 19. un 20. gs. mijas<br />
arhitektūras un mākslas aspekti, kā arī reģionālo īpatnību izakcentēšanas jautājumi<br />
Kas attiecas uz pētījumam nepieciešamo terminoloģisko aparātu: autore<br />
lieto latviešu valodā nostabilizējušos apzīmējumu jūgendstils, nevis vispārējā<br />
nozares literatūrā dominējošo art nouveau, savukārt, 19. gadsimtam raksturīgā<br />
neostilu kopuma apzīmēšanai tiek izmantots termins historisms, kas ir<br />
nostiprinājies Latvijas mākslas vēsturē un ir pašreiz vispārpieņemts angļu un vācu<br />
valodas pasaules mākslas vēsturēs (historicism, Historismus).<br />
Pētījumā lietots jēdziens dekors, attiecinot to uz plastiskiem (trīsdimensiju un<br />
ciļņveidīgiem) un gleznieciskiem (divdimensiju) celtņu rotājumiem, kas realizēti<br />
dažādos materiālos. Plastiskais (būvplastika, būvornamentika) un gleznieciskais<br />
dekors tiek skatīts saistībā ar citiem dekora elementiem un celtņu arhitektūru,<br />
tomēr arhitektoniskais dekors nav šī pētījuma tēma.<br />
I.4. Pētījuma materiāli un metodoloģiskie nosacījumi<br />
Pētījuma pamatmateriāls ir Rīgas 19. un 20. gs. mijas perioda arhitektūras<br />
plastiskais un gleznieciskais dekors, kas izvēlēts atbilstoši minētajiem<br />
terminoloģiskiem nosacījumiem. Tas iegūts vizuāli apsekojot celtnes in situ, kā arī<br />
apzinot 20. gadsimta sākuma fotoattēlus, fotoreprodukcijas, arhitektu zīmējumus<br />
un rasējumus arhīvos Materiāla atlases principi ir pētījuma tēmas noteikti –<br />
analizējamie objekti ir aplūkojamā perioda ietvaros lielāko jaunbūvju īpatsvaru<br />
veidojošās visbiežāk profānās arhitektūras (galvenokārt mūra celtņu) rotājums,<br />
kuram piemīt noteikta mākslinieciska vērtība. Tomēr konteksta veidošanas<br />
nepieciešamības nolūkos pamatmateriāls neizbēgami paplašinājās. Celtņu<br />
funkcionālā tipoloģija dekora stilistiskās interpretācijas ietvaros netika izcelta visos<br />
gadījumos, jo, ja neskaita funkciju norādošu simboliku, vieni un tie paši vai līdzīgi<br />
dekora motīvi tika pielietoti dažādu funkciju ēkām.<br />
Interjeros, materiāla fragmentārās saglabātības dēļ, svarīgi bija arhitektoniskās<br />
izpētes speciālistu arhivētie materiāli, kas iegūti zondāžās, kā arī atklājušies<br />
restaurācijas procesu gaitā, tāpat arī atsevišķi fotomateriāli.<br />
Fasādēs būvornamentikas un būvplastikas elementi darināti galvenokārt<br />
cementa lējumā, atsevišķos gadījumos izmantojot arī citus materiālus. Interjeros<br />
galvenie tehnoloģiskie materiāli ir stuks, papīra masa; tempera, līmes krāsa u.c.<br />
3