SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

More documents

Recommendations

Info

I. IEVADS I. 1. Tēmas aktualitāte 19. un 20. gs. mijā pasaules arhitektūrā un Latvijā jūgendstila ietekmē risinājās būtiski attīstības procesi, kuru ietvaros mainījās arī ēku dekoratīvais noformējums. Jūgendstila laikmeta mākslas un arhitektūras jautājumi jau vairāku gadu desmitu gaitā ir pētnieku uzmanības lokā gan Rietumu, gan Latvijas mākslas vēsturē. Tomēr, neraugoties uz publikāciju skaitu un Rīgas tālaika arhitektūras arvien pieaugošo popularitāti, tās dekora analīze veikta līdz šim tikai fragmentāri un nav radušies izsmeļoši pētījumi par šo dekoratīvās mākslas nozari. Materiāla ambivalence – tā atrašanās starp amatniecību, rūpniecisku ražošanu un profesionālo mākslu, kas orientēta uz unikālu artefaktu radīšanu un pieejamo dokumentālo faktu trūkums ir ietekmējis dekora vērtējumu gan ēku celtniecības laikā, gan arī sekojošajos gadu desmitos. Komplicēti ir jautājumi, kas skar ēkas arhitekta, dekora izpildītāja un celtnes pasūtītāja subordinācijas problēmas, kas īpaši aktualizējas perioda celtņu plašākajā daļā – īres namu arhitektūrā. Tomēr neatkarīgi no vērtējošiem aspektiem apskatāmo parādību kopējais apjoms ir tik plašs, ka bez tā izvērstas un pamatotas interpretācijas nav iespējama ne tikai pilnvērtīga 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Latvijas arhitektūras, bet arī visu ši laikmeta un vietas vizuāli plastisko mākslu vēsture. Bez tam jānem vērā, ka jūgendstila laikmetā amatnieciski ražotu lietisķās un dekoratīvās mākslās priekšmetu nozares, kā arī viss tas, ko mūsdienās saucam par cilvēkvides dizainu, tālaika mākslas veidu hierarhijā ieņēma augstāku vietu kā agrāk. I.2. Pētījuma mērķis un uzdevumi Promocijas darba mērķis ir veikt Rīgas 19. un 20. gs. mijas mūra ēku dekora stilistisko analīzi. Fokusējoties uz jūgendstilu, darbā vienlaikus ņemta vērā periodam raksturīgā dažādu stilistisko strāvojumu paralēlā pastāvēšana. Veicot dekoratīvās tēlniecības un glezniecības darbu analīzi ēku fasādēs un (tehnisko iespēju robežās) arī interjeros, vērā ņemts to radīšanas un patērēšanas sociālais fons. Sakarā ar to tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1. Analizēt dekora veidošanas arhitektoniskos un sociālos priekšnoteikumus. 2. Paplašināt līdzšinējo informāciju par Rīgas aplūkojamā perioda arhitektūras dekoratīvās apdares izpildītājiem. 3. Noskaidrot jūgendstila kā 19. un 20. gs. mijas perioda paradigmas lomu ēku dekora izvēlē, kā arī analizēt jūgendstila ģenēzes jautājumu Rīgas arhitektūras dekorā. 4. Noteikt dekora motīvu darināšanas ietekmju loku, precizēt konkrētus ietekmju avotus un, balstoties uz salīdzinošo materiālu, meklēt analoģijas, kas ļautu konkretizēt materiāla reģionālo specifiku. 5. Veikt dekora ikonogrāfisko un stilistisko analīzi, noskaidrojot arī patērētāja (pasūtītāja) un dekora veidošanas sakarības. 2
6. Precizēt jūgendstila attiecības ar citiem stilistiskajiem iestrāvojumiem, to vidū ar historisma tradīciju, nacionālo romantismu, “dzimtenes stilu” un neoklasicismu. I.3. Pētījuma tematiskās robežas un terminoloģija Pētījuma tematiskajās robežās iekļaujas dekoratīvā tēlniecība un glezniecība ēku fasādēs, un interjeros. Tā ir ornamentāla (abstrakts, florāls, zoomorfs, antropomorfs ornaments), kā arī figurāla un darināta visās tajā laikā pieejamajās tehnikās, ieskaitot arī trafareta apdares, kas pārstāv šai periodā visizteiktāk dekoru kā masu produkciju. Pētījums neaprobežojas vienīgi ar ēku dekoratīvās apdares atribūcijas veikšanu un formālo, stilistisko un ikonogrāfisko jautājumu noskaidrošanu; darba tematikā iekļaujas arī plašāki 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un mākslas aspekti, kā arī reģionālo īpatnību izakcentēšanas jautājumi Kas attiecas uz pētījumam nepieciešamo terminoloģisko aparātu: autore lieto latviešu valodā nostabilizējušos apzīmējumu jūgendstils, nevis vispārējā nozares literatūrā dominējošo art nouveau, savukārt, 19. gadsimtam raksturīgā neostilu kopuma apzīmēšanai tiek izmantots termins historisms, kas ir nostiprinājies Latvijas mākslas vēsturē un ir pašreiz vispārpieņemts angļu un vācu valodas pasaules mākslas vēsturēs (historicism, Historismus). Pētījumā lietots jēdziens dekors, attiecinot to uz plastiskiem (trīsdimensiju un ciļņveidīgiem) un gleznieciskiem (divdimensiju) celtņu rotājumiem, kas realizēti dažādos materiālos. Plastiskais (būvplastika, būvornamentika) un gleznieciskais dekors tiek skatīts saistībā ar citiem dekora elementiem un celtņu arhitektūru, tomēr arhitektoniskais dekors nav šī pētījuma tēma. I.4. Pētījuma materiāli un metodoloģiskie nosacījumi Pētījuma pamatmateriāls ir Rīgas 19. un 20. gs. mijas perioda arhitektūras plastiskais un gleznieciskais dekors, kas izvēlēts atbilstoši minētajiem terminoloģiskiem nosacījumiem. Tas iegūts vizuāli apsekojot celtnes in situ, kā arī apzinot 20. gadsimta sākuma fotoattēlus, fotoreprodukcijas, arhitektu zīmējumus un rasējumus arhīvos Materiāla atlases principi ir pētījuma tēmas noteikti – analizējamie objekti ir aplūkojamā perioda ietvaros lielāko jaunbūvju īpatsvaru veidojošās visbiežāk profānās arhitektūras (galvenokārt mūra celtņu) rotājums, kuram piemīt noteikta mākslinieciska vērtība. Tomēr konteksta veidošanas nepieciešamības nolūkos pamatmateriāls neizbēgami paplašinājās. Celtņu funkcionālā tipoloģija dekora stilistiskās interpretācijas ietvaros netika izcelta visos gadījumos, jo, ja neskaita funkciju norādošu simboliku, vieni un tie paši vai līdzīgi dekora motīvi tika pielietoti dažādu funkciju ēkām. Interjeros, materiāla fragmentārās saglabātības dēļ, svarīgi bija arhitektoniskās izpētes speciālistu arhivētie materiāli, kas iegūti zondāžās, kā arī atklājušies restaurācijas procesu gaitā, tāpat arī atsevišķi fotomateriāli. Fasādēs būvornamentikas un būvplastikas elementi darināti galvenokārt cementa lējumā, atsevišķos gadījumos izmantojot arī citus materiālus. Interjeros galvenie tehnoloģiskie materiāli ir stuks, papīra masa; tempera, līmes krāsa u.c. 3
Page 1: LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE
Page 5 and 6: obežu noteikšanu. Tomēr stilisti
Page 7 and 8: ir mākslas zinātnieka Eduarda Kļ
Page 9 and 10: plastisko elementu mērogs attiecī
Page 11 and 12: II. 3.1. Būvtēlniecības darbnīc
Page 13 and 14: epizodisku un Polijā nav izdevies
Page 15 and 16: aktivizējās Nikolaja Ļebedeva (
Page 17 and 18: produkciju - tai skaitā jau sagata
Page 19 and 20: konvencializācija un panteisms jū
Page 21 and 22: III.2.3. Antropomorfais dekors 19.
Page 23 and 24: Tuvo Austrumu mākslai). Aplūkojam
Page 25 and 26: IV. AGRĀ JŪGENDSTILA PERIODA BŪV
Page 27 and 28: dekoratīvā apdare agrā jūgendst
Page 29 and 30: īres nama Blaumaņa ielā 11/13 (1
Page 31 and 32: viduslaiku tēmai kā pasaku un tei
Page 33 and 34: Pēkšēns,), kā arī arī īres n
Page 35 and 36: īres namos parasti otrā un treš
Page 37 and 38: ielā 1 (gleznojumi iznīcināti 19
Page 39 and 40: Rīgas aplūkojamā perioda dekorat
Page 41 and 42: iela 88, 1910, Elizabetes 41/43, 19
Page 43 and 44: Kļaviņas īres un veikalu ēka Ma
Page 45 and 46: Neoklasicisms Eiropas arhitektūrā
Page 47 and 48: VIII. NOBEIGUMS Promocijas darba ie
Page 49 and 50: pagānismu un brīvmūrniecību, ku
Page 51 and 52: I. INTRODUCTION I.1. The topicality
Page 53 and 54:
photographs, photo reproductions, a
Page 55 and 56:
focusing on Art Nouveau architectur
Page 57 and 58:
the architecture and art of Latvia
Page 59 and 60:
façades was monotone, and the deta
Page 61 and 62:
II.3. Sculptural, painting and othe
Page 63 and 64:
as Lwów and was in Poland. He died
Page 65 and 66:
demand. Although there are clearly
Page 67 and 68:
wealth of tradition). It does have
Page 69 and 70:
A separate issue is the role of the
Page 71 and 72:
It might be added, to step back fro
Page 73 and 74:
Particularly popular in the style o
Page 75 and 76:
eleased in 1882, and it was extreme
Page 77 and 78:
egan to appear in architecture in t
Page 79 and 80:
stylised depictions of natural form
Page 81 and 82:
produced in the 19 th century in ac
Page 83 and 84:
V.2. The orientation toward Medieva
Page 85 and 86:
Lyebedinskiy building at Elizabetes
Page 87 and 88:
interior of one’s home as a place
Page 89 and 90:
still life paintings showing wild g
Page 91 and 92:
ornamentation that was so typical o
Page 93 and 94:
Provinces of the Baltic Sea”. The
Page 95 and 96:
period. It also showed that the sty
Page 97 and 98:
Rīga City Pawnshop, Wilhelm Roessl
Page 99 and 100:
the first years of the new century.
Page 101 and 102:
VIII. CONCLUSION The author of this
Page 103 and 104:
oundaries of Art Nouveau in both ic
Page 105 and 106:
assume that the idea that Neo-Class
Page 107 and 108:
10. Dekoratīvās tēlniecības dar
show all

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?