13.01.2013 Views

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

6. Precizēt jūgendstila attiecības ar citiem stilistiskajiem iestrāvojumiem, to vidū ar<br />

historisma tradīciju, nacionālo romantismu, “dzimtenes stilu” un neoklasicismu.<br />

I.3. Pētījuma tematiskās robežas un terminoloģija<br />

Pētījuma tematiskajās robežās iekļaujas dekoratīvā tēlniecība un<br />

glezniecība ēku fasādēs, un interjeros. Tā ir ornamentāla (abstrakts, florāls,<br />

zoomorfs, antropomorfs ornaments), kā arī figurāla un darināta visās tajā laikā<br />

pieejamajās tehnikās, ieskaitot arī trafareta apdares, kas pārstāv šai periodā<br />

visizteiktāk dekoru kā masu produkciju. Pētījums neaprobežojas vienīgi ar ēku<br />

dekoratīvās apdares atribūcijas veikšanu un formālo, stilistisko un ikonogrāfisko<br />

jautājumu noskaidrošanu; darba tematikā iekļaujas arī plašāki 19. un 20. gs. mijas<br />

arhitektūras un mākslas aspekti, kā arī reģionālo īpatnību izakcentēšanas jautājumi<br />

Kas attiecas uz pētījumam nepieciešamo terminoloģisko aparātu: autore<br />

lieto latviešu valodā nostabilizējušos apzīmējumu jūgendstils, nevis vispārējā<br />

nozares literatūrā dominējošo art nouveau, savukārt, 19. gadsimtam raksturīgā<br />

neostilu kopuma apzīmēšanai tiek izmantots termins historisms, kas ir<br />

nostiprinājies Latvijas mākslas vēsturē un ir pašreiz vispārpieņemts angļu un vācu<br />

valodas pasaules mākslas vēsturēs (historicism, Historismus).<br />

Pētījumā lietots jēdziens dekors, attiecinot to uz plastiskiem (trīsdimensiju un<br />

ciļņveidīgiem) un gleznieciskiem (divdimensiju) celtņu rotājumiem, kas realizēti<br />

dažādos materiālos. Plastiskais (būvplastika, būvornamentika) un gleznieciskais<br />

dekors tiek skatīts saistībā ar citiem dekora elementiem un celtņu arhitektūru,<br />

tomēr arhitektoniskais dekors nav šī pētījuma tēma.<br />

I.4. Pētījuma materiāli un metodoloģiskie nosacījumi<br />

Pētījuma pamatmateriāls ir Rīgas 19. un 20. gs. mijas perioda arhitektūras<br />

plastiskais un gleznieciskais dekors, kas izvēlēts atbilstoši minētajiem<br />

terminoloģiskiem nosacījumiem. Tas iegūts vizuāli apsekojot celtnes in situ, kā arī<br />

apzinot 20. gadsimta sākuma fotoattēlus, fotoreprodukcijas, arhitektu zīmējumus<br />

un rasējumus arhīvos Materiāla atlases principi ir pētījuma tēmas noteikti –<br />

analizējamie objekti ir aplūkojamā perioda ietvaros lielāko jaunbūvju īpatsvaru<br />

veidojošās visbiežāk profānās arhitektūras (galvenokārt mūra celtņu) rotājums,<br />

kuram piemīt noteikta mākslinieciska vērtība. Tomēr konteksta veidošanas<br />

nepieciešamības nolūkos pamatmateriāls neizbēgami paplašinājās. Celtņu<br />

funkcionālā tipoloģija dekora stilistiskās interpretācijas ietvaros netika izcelta visos<br />

gadījumos, jo, ja neskaita funkciju norādošu simboliku, vieni un tie paši vai līdzīgi<br />

dekora motīvi tika pielietoti dažādu funkciju ēkām.<br />

Interjeros, materiāla fragmentārās saglabātības dēļ, svarīgi bija arhitektoniskās<br />

izpētes speciālistu arhivētie materiāli, kas iegūti zondāžās, kā arī atklājušies<br />

restaurācijas procesu gaitā, tāpat arī atsevišķi fotomateriāli.<br />

Fasādēs būvornamentikas un būvplastikas elementi darināti galvenokārt<br />

cementa lējumā, atsevišķos gadījumos izmantojot arī citus materiālus. Interjeros<br />

galvenie tehnoloģiskie materiāli ir stuks, papīra masa; tempera, līmes krāsa u.c.<br />

3

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!