SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

īres namos parasti otrā un trešā stāva interjeros apdare bija greznāka, padarot tos
par savdabīgu piano nobile. Salīdzinot ar augšējo stāvu dzīvokļiem, tajos biežāk
lietots konvencionāls dekors. Augšstāvu dzīvokļu dekoratīvā apdare parasti ir
vienkāršāka, tajos arī agrāk parādās telpas, kuru dekors risināts modernā stilā.
Mākslinieciski nozīmīgākie risinājumi attiecas uz vestibilu un kāpņu telpu
apdarēm. 20. gadsimta sākumā vestibilos (reizēm arī kāpņu telpās) sienu apakšējo
virsmu nosegšanai populāri kļuva keramikas flīžu paneļi, koka paneļi ar
profilējumiem, intarsējumiem, iededzinājumiem vai kokgriezumiem, un šādi varēja
veidot arī vestibila plafona noformējumu. Koka panelējumu popularitātes
saglabāšanos apliecina arī vairāku vēlā jūgendstila perioda ēku vestibilu un kāpņu
telpu interjeri. Arī vestibilos un kāpņu telpās plaši tika bija izmantots plastisks
dekors, trafareta apdares, kā arī gleznojumi plafonos, linetēs vai arī uz sienām
izvietotos paneļos. Domājams, ka tieši gleznojumi varēja baudīt īpašu popularitāti,
tomēr tie saglabājušies tikai atsevišķos gadījumos (galvenokārt ainavas žanrs).
Vestibilos daudz tika izmantots stikls – durvju iestiklojumi ar
slīpējumiem, arī spoguļi. Kāpņu telpu logos bija gandrīz neiztrūkstošs dekoratīvās
apdares elements bija vitrāžas – periods kopumā tiek uzskatīts par šīs mākslas
nozares uzplaukuma laiku.
Interjera dizaina izveidē būtiska loma bija arī metālam – kalto vai lieto
kāpņu margu ornamentālais risinājums parasti tika pieskaņots pārējam telpas
dekoram.
VI.2. Historisma tradīciju konteksts interjeru dekorā un jūgendstila
ienākšana. Piemēri
Arhitekta Rūdolfa Cirkvica īres nama Vīlandes ielā 1 (1898.) vestibila
dekoratīvais noformējums ir savdabīgs jūgendstila prologs Rīgas arhitektūras
dekora vēsturei. Polihromajiem ciļņiem par paraugu izmantoti jau minētā Martīna
Gerlaha grafisko darbu krājumā Allegorien&Embleme ietvertie diennakts
alegorijas motīvi, kuru interpretācija veidota gan sabalsojoties ar Berlīnes-
Potsdamas rokoko tradīciju, gan arī ar jūgendstilu.
Dzīvokļu interjeru dekorā plaši izmantotas trafareta apdares, bieži katrā
no telpām panāktot atšķirīgus stilistiskus risinājumus. Raksturīgs piemērs ir
dekorarīvā apdare vienā no sava laika labiekārtotākajiem īres namiem Brīvības ielā
55 (Büngnerhof) (1900, arh. Alberts Gīzeke, Vilhelms Neimanis).
Trafaretu varēja bieži izmantot arī atsevišķu autonomu elementu vai pat
nelielu glezniņu, vai arī perimetrālu frīžu darināšanai (ap 1900. gadu darināts
dekors vienā no dzīvokļa telpām Raiņa bulvārī 13; arī reproducētie Rīgas 700 gadu
jubilejas izstādes materiāli u.c.).
Vairāku sabiedriska rakstura ēku interjeru risinājumos perioda sākumā
tika izmantototas variācijas par 18. un 19. gs. klasicisma tēmām Rīgas II (tag.
Nacionālais) teātris (1900–1903, arh. Augusts Reinbergs, dekoratīvās tēlniecības
firma Otto&Wassil), Valsts bankas ēkas interjeru dekors (1902, arh. Augusts
35