SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

konvencializācija un panteisms jūgendstila robežās iekļāvās tikai nosacīti kā
zināms historisma mantojums. Tomēr tieši panteisms kļuva par galveno stratēģiju
Rīgas 19. un 20. gs. mijas interjeru (it īpaši vestibilu) dekorā, savukārt fasādēs
atklājās kā konvencionāla simbolisma, vai arī kā metamorfozes un evolucionisma
ideju izpausme.
Dabas motīvu stilizācijas pieder iecienītākajām tēmām arī tapešu apdarēs,
tāpat sienu dekoratīvajos krāsojumos, izmantojot trafaretu. Gan attiecībā uz krāsu
gammu, gan arī uz ornamentu svarīga nozīme bija ornamentam veltītiem
izdevumiem, kuru skaits jau kopš 19. gadsimta vidus bija strauji pieaudzis.
Joprojām autoritatīvāko izdevumu vidū (arī Rīgā) 19. un 20. gs. mijā bija Ovena
Džonsa (Owen Jones) Ornamenta gramatika (Grammar of Ornament). Trafareta
ornamentu ietkmēja arī tekstiliju un tapešu dizains – šai ziņā svarīga bija Viljama
Morisa (William Morris), kā arī citu Mākslu un amatu kustības mākslinieku
autoritāte: tapetes un tekstilijas pēc viņu metiem tika pārdotas visā Eiropā un,
domājams, izņēmums nebija arī Rīga: 20. gadsimta sākumā Teātra bulvārī atradās
Maskavas A. Ukoņina tapešu fabrikas veikals un noliktava, kas piedāvāja arī
tapešu paraugus no “Vācijas, Francijas un Anglijas fabrikām”, turpat līdzās
koncentrējās vēl trīs citi – arī lielākā vietējā tapešu ražotāja – W.Puls&Co tapešu
veikali. Interesanti atzīmēt, ka tieši blakus – Teātra bulvārī atradās Rīgas (vācu)
amatnieku biedrības amatniecības skola, bet Vaļņu ielā vairākas daiļkrāsotāju
darbnīcas; un, iespējams, šajā faktā, ārpus tīri topogrāfiskā, var saskatīt arī citu –
vēl papildus vizuālās informācijas kontaktu apstiprinājumu – 20.gs. pirmajos gados
trafareta ornaments Rīgas interjeros bieži veidots, izmantojot Mākslu un amatu
kustības mākslinieku tekstiliju un tapešu dizaina paraugiem tipiskās dabas motīvu
stilizācijas.
Raksturīgi, ka dabas motīvu pielietojumā ēku fasāžu dekorā konkrētu
floras pārstāvju atveidojums (tai skaitā hrestomātisko jūgendstila simbolu – lilliju,
rožu, magoņu, ūdensrožu, saulespuķu u.c.) vērojams galvenokārt agrā perioda
sākumā; vēlāk motīvi zaudēja konkrētību, no jauna epizodiski to pielietojumam
aktivizējoties līdz ar iegrebtā ornamenta popularitātes pieaugumu vēlā jūgendstila
laikā. Populārāko floras attēlojumu skaitā bija koks. Rīgas ēku dekorā koka
tēlojumam biežāk ir vispārināta simbola loma, jo precīzi nosakāmi koku sugas
sastopamas reti. Tos tomēr konkretizējot, jāsecina, ka biežāko koku sugu skaitā ir
kastaņa, ozols, atsevišķos gadījumos arī priede. Bieži tika izmantotas minēto koku
lapu vai arī skuju un čiekuru atveidi un to stilizācijas. Dekorā pielietoti arī tādi
tradicionāli ornamenta motīvi kā efejas, palmas zari, lauru vainagi. Vainagu
risinājumos izmantoti arī rožu ziedi.
Kas attiecas uz faunas pārstāvjiem, tad agrā jūgendstila laikā Rīgā
populārāko vidū bija čūska, dažādu putnu atveidojumi, arī jūgendstila simbola –
pāva stilizācijas, savukārt gulbis ir vairāk iecienīts kā interjeru dekora motīvs.
Viens no biežāk sastopamiem putnu sugu pārstāvijiem Rīgas ēku dekorā ir pūce
(kas, neapšaubāmi, saistīts ar pūci kā gudrības simbolu), kā arī ērglis, kas pieder
tradicionāliem heraldikas simboliem. Līdzīgā veidā dzīvnieku valsti Rīgas ēku
19