SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
īres nama Blaumaņa ielā 11/13 (1901, arh. Aleksandrs Šmēlings (Alexander<br />
Schmäling)) emblemātiskais dekors, kas ir precīza Meiera leksikonā reproducētā<br />
19. gs. Drēzdenes tēlnieka Auguta Hauptmaņa (August Hauptmann) darba kopija.<br />
Savukārt galdniekneistara Mārtiņa Pagasta īres nama Bruņinieku ielā 36 (1902,<br />
arh. Aleksandrs Šmēlings) ēkas centrā starpstāvu līmenī ietverts cilnis, kurā<br />
īpašnieka nodarbošanos simbolizē sižetiska aina – putti, kas strādā galdnieka<br />
darbnīcā. Dekors iecerēts kā 15. gadsimta itāļu majolikas imitācija (à la della<br />
Robia) ar raksturīgo zilo fonu, uz kura izceļas baltie figurālie un ornamentālie<br />
motīvi.<br />
Līdzās šādam – konvecionālam dekoram, atsevišķu ap 1901. un vairāku<br />
ap 1902. gadu projektētu ēku būvplastikā izmantoti tieši jūgendstilam raksturīgi,<br />
ikonogrāfiski daudzveidīgi motīvi, kuros akcentēta stilam raksturīgā saikne ar<br />
simbolisma strāvojumiem, panteisma idejas, citeriz arī subjektīva simbolika. Tādas<br />
ir vairākas Konstantīna Pēkšēna birojā projektētās ēkas (Kamintiusa nams Tallinas<br />
23, dekoratīvā plastika - Lotze&Stoll , V. Štamma – Smilšu ielā 2, F. Fišera –<br />
Strēlnieku ieklā 6, abām – dekoratīvā plastika iespējams – Lotze&Stoll); Heinriha<br />
Šēla un Frīdriha Šefela birojā projektētais uzņēmēja Heinriha Detmaņa (Heinrich<br />
Dettmann) nams Šķūņu ielā 10/12, krievu tirgotāju Iljas Bobrova (Илья Бобров,<br />
Smilšu ielā 8, dekoratīvā plastika – Otto&Wasill, akrotērijs – Augusta Folca<br />
darbnīca) un Fjodora Tupikova (Фёдор Тупиков, Ģertrūdes ielā 10/12, dekoratīvā<br />
plastika – Otto&Wasill) nami. Minēto ēku fasādēs (ar aksiālā principa dominanti,<br />
akcentētu parādiskumu, dekoratīvo elementu kopējo masu un barokālo<br />
pārbagātību) dekors kļuva par īpašnieka piederības apliecinājumu modernajai<br />
pasaulei, bet reizē arī tā materiālās labklājības zīmi. Jāatzīmē, ka Bobrova un<br />
Tupikova namam kā sava veida neobarokāli akcenti bija figurāli akrotēriji, kas<br />
mūsdienās nav saglabājušies. Pie šīs grupas pieder arī virkne ēku, kas projektētas<br />
no 1903. līdz 1906. gadam – tai skaitā Mihaila Eizenšteina būves Alberta un<br />
Eilzabetes ielā.<br />
Minēto ēku dekoratīvais risinājums pārpilns ar gandrīz hrestomātiskiem<br />
jūgendstila simboliem un veidojies sintezējot pieejamos paraugus iespiedliteratūrā.<br />
Kas attiecas uz atsevišķu dekora motīvu avotiem, to vidū īpaši piemanami Oto Rīta<br />
dekoratīvie darbi. Motīvu risinājums ļauj veikt atribūciju vairāku ēku būplastikai.<br />
Iespējams pieņemt, ka Otto&Wassil varēja piedalīties Jura Lazdiņa nama<br />
Elizabetes ielā 33 dekoratīvajā noformējumā, kā arī arī veidot dekoru ēkām<br />
Nometņu ielā 45 (būvprojekts nav saglabājies, iespējamie projekta autori –<br />
arhitekti Heinrihs Šēls un Frīdrihs Šefels), Cēzariņa Plūmes īres namam Blaumaņa<br />
ielā 8 (1903, arh. Jānis Alksnis), S. Vīksnes namam Brīvības ielā 52 (1902, arh.<br />
Alfrēds Ašenkampfs).<br />
29
Change language