SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pagānismu un brīvmūrniecību, kuras apstiprinājumam, ņemot vērā vēsturisko<br />
situāciju, trūkst konkrētu materiālu. Būtiska loma bija par emblemātikai un<br />
heraldikai, kas saglabājās visā aplūkojamā periodā, atklājoties saiknē ar jau<br />
minētajām sociālā prestiža idejām.<br />
● Tolaik respektēto arhitektūras centru un atsevišķu mākslinieku ietekmju<br />
jautājuma analīze ļāvusi noskaidrot, ka līdz ar iespaidiem no mūsdienās<br />
akceptētiem jūgendstila izplatības centriem un plaši pazīstamiem jūgendtila<br />
meistariem Rīgas 20. gs. sākuma arhitektūras dekorā nozīmīga loma bija tiem<br />
mākslinieciskajiem meklējumiem, kas norisa Berlīnē un Drēzdenē, kā arī tādiem<br />
māksliniekiem, kuru vārdi vēlāk gandrīz pilnībā nogrimuši aizmirstībā, bet kuru<br />
pienesums bijis būtisks gan atsevišķu dekoratīvo motīvu, gan arī kopējās<br />
koncepcijas izvēlē.<br />
● Agrā jūgendstila periodā, kā arī tā pacēluma posmā ēku fasādēs<br />
saglabājās aplikatīva rakstura būvtēlniecība. Motīvu traktējumam, kā arī to<br />
stilizācijām ir plašs paņēmienu diapazons, un vērība tika piešķirta dekoratīvo<br />
motīvu semantikai. Par novatorisku un tieši jūgendstila laikam raksturīgu dekora<br />
iezīmi kļuva atsevišķu motīvu plastisks akcentējums. Jūgenstila pacēluma posma<br />
beigās fasāžu apdarē tika iekļauts arī t. s. iegrebtais cilnis Kaut gan dekorā<br />
dominējoši kļuva tieši jūgendstila ikonogrāfiskie motīvi, vēsturisko stilu klātbūtne<br />
saglabājās brīvas interpretācijas formās, daļēji sasaucoties ar “dzimtenes stilam”<br />
raksturīgām idejām.<br />
● Līdzīgi kā fasādēs, interjeru dekorā līdz pat 1903. gadam saglabājās<br />
retrospektīvas tendences. Perioda sākumā tās pilnībā dominēja sabiedrisko ēku<br />
interjeros, savukārt dzīvokļos konvencionāla pieeja izpaudās no historisma<br />
pārmantotajā dažādu telpu noformējumā atšķirīgos stilos, kā arī ornamentālā<br />
pārsātinājumā un kopējos kolorītiskos risinājumos. Jūgendstila pacēluma posmā<br />
iezīmējās tendence veidot interjerus vienotā – stilam atbilstošā koncepcijā. Līdz<br />
šim nenovērtēts palicis fakts, ka interjeros populāri bija akadēmiskās salonmākslas<br />
iespaidoti figuratīvi gleznojumi.<br />
● Vēlā jūgendstila perioda arhitektūrai Rīgā bija raksturīgs racionālistisko<br />
tendenču kāpinājums, kas ietekmēja gan ēku funkcionālo pusi, gan arī ienesa<br />
pārmaiņas fasāžu dekorā. Inovācijas Rīgas arhitektūrā, tāpat kā iepriekš,<br />
neveidojās izolēti. Saglabājoties saiknei ar Vācijas, kā arī Austrijas arhitektūru, ap<br />
1905. gadu aktivizējās interese par Somijas arhitektūru un ārējo iespaidu amplitūda<br />
radīja bāzi plašam interpretācijas paņēmienu klāstam. Dekorā, to vērtējot stilistiskā<br />
aspektā, saskatāmas nacionālā romantisma, “dzimtenes stila” un neoklasicisma<br />
iezīmes. Tika izmantoti arī neorokoko un proto Art Déco motīvi, kas nereti<br />
sintezējās ar jūgendstilu. Kritēriju trūkums motīvu atlasē padara īpaši<br />
problemātisku tīrā jūgendstila dekora robežu noteikšanu, jo tas bieži gan stilistiski,<br />
gan arī ikonogrāfiski iziet ārpus stila robežām.<br />
● Vēlā jūgendstila posmā plastiski akcentētas, aplikatīvas būvplastikas<br />
loma samazinājās, retāk tika izmantotas arī dekoratīvas antropomorfas<br />
apaļskulptūras un dekorā izplatīts kļuva viena un tā paša motīva ritmisks<br />
49
Change language