SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
plastisko elementu mērogs attiecībā pret fasādes plakni. Izmaiņas plastisko formu<br />
risinājumā ieviesās lēni.<br />
II. 2. Arhitekti un pasūtītāji. Sociālā prestiža loma Rīgas 19. un 20. gs. mijas<br />
īres namu dekora izvēlē<br />
Daļa no Rīgā strādājošiem arhitektiem izglītību bija ieguvuši Pēterburgā,<br />
kā arī vairākās Vācijas būvskolās, liela daļa bija absolvējuši Rīgas Politehniskā<br />
institūta (sākotnēji – Rīgas politehnikums) arhitektūras fakultāti. Vairums Rīgas<br />
jūgendstila periodā praktizējošo arhitektu bija vācbaltieši, salīdzinoši neliela daļa –<br />
latvieši, vēl mazāks skaits – citu tautību pārstāvji.<br />
Rīgas aplūkojamā perioda arhitektūras īpatnība ir augsts vispārējās<br />
profesionalitātes līmenis.Tomēr arhitektūras virzību nenoteica viena vai vairāku<br />
līderu daiļrade un tai piemita izteikts tradicionālisma elements, kas darbojās<br />
nivelējoši. Tradicionālisms īpaši uzskatāmi atklājas sabiedriska rakstura ēku<br />
dekorā un izskaidro arī interesi par līdz šim plašākos pētījumos gandrīz apietā<br />
“dzimtenes stila” (Heimatstil) parādībām, kas parādījās Rīgas arhitektūrā agrā<br />
jūgendstila laikā, kad pastiprinājās brīvāka vēsturisko stilu interpretācija<br />
apvienojumā ar racionāli pārdomātu funkcionālo risinājumu.<br />
Visplašākās dekora variācijas jūgendstila perioda ietvaros attiecas uz tām<br />
ēkām, kas tika celtas Vecrīgas un t.s. Bulvāru rajonā, kur jau 19. gadsimta II puses<br />
apbūvei raksturīgs salīdzinoši bagātāks dekoratīvās tēlniecības pielietojums, kā arī<br />
to – centram tuvāko kādreizējo priekšpilsētu rajonos, kas, pēc izmaiņām pilsētas<br />
būvnoteikumos, pakāpeniski iekļāvās pilsētas reprezentablajā zonā. Ņemot vērā, ka<br />
dekora izgatavošana sadārdzināja ēkas izmaksas, jāsecina, ka dekors vienlaikus<br />
kļuva arī par savdabīgu namīpašnieku sociālā un mantiskā prestiža zīmi.<br />
Jāpiekrīt Džeremijam Hovardam, kas savulaik meklējot atbildi uz<br />
jautājumiem par Rīgas ēku stilistikas izvēli agrā jūgendstila perioda sākumā,<br />
norāda, ka, lai cik vilinoši būtu saistīt ēkas veidola izvēli, piemēram, ar arhitekta<br />
vai pasūtītāja etnisko izcelsmi, patiesā aina bija daudz sarežģītāka un etniskās<br />
piederības jautājumi aktualizējas tikai pēc 1905. gada notikumiem, sekmējot arī<br />
nacionālā romantisma izplatību.<br />
Analizējot agrā jūgendstila periodā uzcelto ēku (neatkarīgi no to stilistiskā<br />
risinājuma) plastisko dekoru, tajā saskatāmi centieni kompensēt etniskos<br />
kompleksus, kurus pamats sakņojās Rīgas sarežģītajā sociāli – politiskajā situācijā:<br />
katrai no Rīgas sabiedrības galvenajām etniskajām grupām bija sava motivācija, lai<br />
dotu priekšroku konvencionālām arhitektūras dekora formām: latviešiem kā<br />
pašapliecināšanās zīme, demonstrējot līdzvērtību baltvāciešiem, pēdējiem,<br />
savukārt, lai uzsvērtu saikni ar senču tradīcijām un savu nozīmību reģionā. Tādēļ<br />
īres namu dekorā par gandrīz neiztrūkstošu sastāvdaļu uzskatāmas īpašnieku<br />
monogrammas uz kartušām un vairogiem, heraldiski elementi, kā arī simboliski<br />
profesijas atribūti. Sociālā prestiža ideja radīja priekšnoteikumus neostilu<br />
noturīgumam fasāžu risinājumos, jo jūgendstils ar tā funkcionalitāti, jaunajiem ēku<br />
projektēšanas principiem un asimetriju, ar dekora “bioloģisko romantismu”,<br />
9
Change language