SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
produkciju – tai skaitā jau sagatavotus sienu paneļu komplektus, kurus bija<br />
iespējams iegādāties caur C.Necermann&Co noliktavu kā arī Jaksch&Co veikalu.<br />
Rīgā darbojās vairāki lieli galdniecības uzņēmumi, kuros tika izgatavoti sienu<br />
paneļi, plafoni u.c. Viens no lielākajiem šajā nozarē bija Roberta Bergmaņa<br />
(Robert Bergmann) uzņēmums, no tā neatpalika arī Mārtiņa Pagasta (1851–1923)<br />
darbnīca (kas bija guvusi ievērību arī Rīgas 700. gadu Jubilejas izstādē), Ādama<br />
Tidrika (Adam Tiddrik) u.c. darbnīcas.<br />
Populārākajiem telpu dekoratīvās apdares elementiem visā jūgendstila periodā<br />
piederēja plastiskās ieloces un rozetes. Jāpieņem, ka, lai gan dzīvojamo ēku<br />
interjeros svarīga bija daiļkrāsotāju vai dekoratīvās tēlniecības firmu darbība,<br />
būtiska bija arī rūpnieciski ražotu detaļu izmantošana plastiskajās apdarēs, kuras<br />
varēja pasūtīt pēc katalogiem. Domājams, ka atbilstošs pieprasījumam bija<br />
sortiments, kuru piedāvāja M. Domšteita Baltijas mākslinieciskās darbnīcas, vēlāk<br />
– Stukolin fabrikas stuka (ģipša?) dekoratīvo elementu katalogs (kas ir nedaudzo<br />
saglabājušos šāda rakstura izdevumu vidū). Tajā eksponēto izstrādājumu (plastisko<br />
ieloču, plafonu stūru un rozešu, paneļu u.c.) stilistikā atspoguļojas mākslas vēsture<br />
no antīkās Grieķijas un itāliskās renesanses līdz jūgendstilam. Kaut arī katalogā<br />
piedāvātos dekoratīvos elementus interjeru apdares praksē nav izdevies konstatēt,<br />
izdevums ir svarīgs kā periodam raksturīgu gaumes kritēriju rādīitājs.<br />
III. RĪGAS <strong>JŪGENDSTILA</strong> DEKORA AVOTI <strong>UN</strong> MOTĪVI<br />
III. 1. Jūgendstila iepazīšanas un izplatības ceļi<br />
Jūgendstila kā jaunas vispārējas formveides un kā konkrētu dekoratīvo<br />
paņēmienu iepazīšana Rīgā bija iespējama, ņemot vērā trīs galvenos informācijas<br />
iegūšanas ceļus.<br />
Pirmkārt, nozīmīga bija informācija, kuru nodrošināja personiski kontakti<br />
un pieredzes apgūšana ārzemēs, tai skaitā arī tāda, kuru varēja sniegt Rīgā<br />
iebraukušie arhitekti un dekoratīvās mākslas nozarēs strādājošie meistari. Jau tika<br />
norādīts, ka daudzi no perioda sākumā praktizējošiem arhitektiem bija izglītojušies<br />
Vācijā, būtiski bija arī pieredzes apmaiņas braucieni. Perioda sākumā tieši Vācija<br />
bija galvenais jaunā stila ideju avots Rīgā, tomēr braucienu ģeogrāfiskās robežas<br />
varēja būt arī plašākas – iekļaujot tajās arī Vīni, Prāgu, Parīzi. Pašsaprotami<br />
kontakti tika uzturēti ar Sanktpēterburgu – vispirms jau tādēļ, ka šeit tika izsniegtas<br />
atļaujas būvpraksei, kuras bija obligātas Krievijas birokrātiskās sistēmas ietvaros.<br />
Par svarīgu inspirācijas avotu perioda otrajā pusē kļuva Somija.<br />
Otrkārt, būtiska bija informācijas pieejamība ārzemju izstāžu, periodisko<br />
izdevumu, daudzu lielo starptautisko izstāžu katalogu, kā arī tādu attēlizdevumu<br />
veidā, kas tiešāk vai pastarpinātāk popularizēja jūgendstilu un citus tālaika dekora<br />
virzienus; to vidū bija dažādi arhitektūras un interjera žurnāli. Specializētos<br />
žurnālus iegādājās mākslas skolu bibliotēku vajadzībām, un netiešs apstiprinājums<br />
ārzemju periodikas popularitātei parādās arī kritiska rakstura apcerējumos<br />
periodikā, piemēram, Jūlija Madernieka publikācijās. Rīgas Arhitektu biedrība<br />
17
Change language