SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

More documents

Recommendations

Info

Reinbergs). Dažkārt sabiedrisku interjeru dekorā ap 1900. gadu parādās mēģinājumi pievērsties arī jūgendstilam, apvienojot alegoriski emblemātiskus un florālos motīvus. VI.3. Interjeru dekors ar figuratīviem vēstījumiem Interjeru apdarēs joprojām bieži sastopami sižetiski gleznojumi, kuros, pievēršoties dabas ritējuma cikliskumam izpaudās arī panteisma ideju popularitāte. Citreiz tondo vai linetu formātos tika attēlotas reālistiskas ainavas un klusās dabas ar medījumiem, eksotiskiem augļiem, ziediem u.c., kas bija vēl 19. gadsimta raksturīgs atskats uz “mazajiem holandiešiem”. Šādi gleznojumi, kas kopējā telpas kompozīcijā pakļāvās simetrijas likumiem, tika iekļauti ornamentālos trafareta ierāmējumos, kuros krāsu papildināja bronzējumi. Gleznojumi ietvēra arī tiešas norādes uz neorokoko tēmām (plafonu gleznojumi trijās telpās vienā no dzīvokļiem Basteja bulvārī 16.) Raksturīgs piemērs ir fabrikanta Jūliusa Hibnera īres nama Dzirnavu iela 58 (1901, arh. Vilhelms Neimanis) interjeri, kuros tradicionāli dekoratīvie paņēmieni (kāpņu telpas plafons ar gleznojumu neorokoko stilā, krāšņu dekoratīvās apdares) koeksistē ar agrā jūgendstila periodam raksturīgajiem dabas motīviem, kā arī vēsturisko stilu ornamentu stilizācijām (trafareta ornamentā, vitrāžās, atsevišķu kamīnu apdarēs). VI.4. Akadēmiski saloniskās mākslas ietekmes Par klasiskā tradīcijā sakņotas akadēmiski saloniskas mākslas ienākšanu tālaika interjeros, iespējams, var liecināt Jaņa Rozentāla dekoratīvo darbu cikls, kas gan zināms vienīgi pēc fotoattēliem un līdz šim apiets plašākos mākslinieka daiļradei veltītos apcerējumos: linetes formātā gleznotas figurālas kompozīcijas, kas darinātas drīz pēc studiju beigām – ap 1898. gadu un, visticamāk, ir bijis privāts pasūtījums. Nelielais līdzīga rakstura apzināto dekoratīvās glezniecības darbu skaits Jaņa Rozentāla ciklu padara par noderīgu, lai veidotu pārskatāmāku ainu par dekoratīvās glezniecības darbiem aplūkojamā perioda interjeros, kā arī papildinātu Rozentāla agrās daiļrades vēsturi. Diemžēl darbu melnbaltatie fotoattēli neļauj novērtēt to gleznieciskās kvalitātes, vienīgi kompozicionālos un ikonogrāfiskos aspektus. Cikla darbu darināšanā tolaik jaunais mākslinieks acīmredzami iespaidojies no populārajiem jau minētajiem 19. gadsimta akadēmiskās glezniecības pārstāvjiem – it īpaši Frederika Leitona. Akadēmiskās salonmākslas iespaidu popularitāti apliecina kāpņu telpas apdare divstāvu koka ēkā Dzirnavu ielā 56 (1900, arh. Alfrēds Ašenkampfs, ēka tika nojaukta 1970. gadu beigās). Kāpņu telpā, kas iecerēta kā t.s. Pompeju IV glezniecības stila imitācija, sienu apdarei bija izmantoti gleznojumi, no kuriem trīs – angļu mākslinieka Džona Viljama Godvorda darbu kopijas: “Jā vai nē?” (“Yes or No?”, 1893., Hessisches Landsmuseum, Darmštate), “Sens, sens stāsts” (“The Old, Old Story”, 1903, a.e. privātā kolekcijā) un “Sapfo laikos” (“In the Days of Sappho”, 1904, a.e., Pola Getija (Paul Getty) muzejs Laosandzelosā). Līdzīgs noformējums, domājams, bija raksturīgs interjeram Alfrēda Ašenkampfa vēl 1896. gadā projektētā ēkā Mārupes 36
ielā 1 (gleznojumi iznīcināti 1970. gadu sākumā), apliecinot šāda rakstura darbu popularitāti Rīgas interjeros. VI.5. Jūgendstila motīvu un formveides izvēršanās 20. gadsimta sākumā, pieaugot interesei par jūgendstilu, dekorā pielietoti jauni formveides paņēmieni, kas īpaši uzskatāmi atklājas īres namu vestibilu apdarēs. Šajā laikā vestibilu un kāpņu telpu noformējumos ievērojami pieauga centieni apvienot florālus vai zoomorfus motīvus ar jūgendstilam raksturīgo līniju ritmu, izmantojot plastiskus veidojumus vai gleznojumus. Vairāku vestibilu dekoratīvās apdarēs saskatāms tieši Vīnes īres namu vestibilu dekora paraugu iespaids. (Piemēram – Lazdiņa namā Elizabetes ielā 33 (1901, civ.inž. Mihails Eizenšteins); Bobrova namā Smilšu ielā 8 (1902, arh. Heinrihs Šēls, Frīdrihs Šefels, interjers – M. Loce), Mārtiņa Pagasta namā Bruņinieku iela 36 (1902, arh. Aleksandrs Šmēlings)). Populāras kļuva eleganti stilizētas florāli lineāras ziedu frīzes, akcentējot līgano kātu ritmu un ietverot tajās nelielus ziedu grupējumus (vestibila apdare Brīvības ielā 55 (ap 1903–1904. gadu)). Pakļaušanos jūgendstila principiem apliecina arī vairāki historisma laika celtņu vestibili. Periodam tipiskus interjeru dekoratīvās apdares risinājuma piemērus dzīvojamajās telpās uzrāda ēku interjeri Šķūņu ielā 12/14, Smilšu ielā 8 un Ģertrūdes ielā 10/12 (visas – 1902, arh. Heinrihs Šēls, Frīdrihs Šefels), interjeri Strēlnieku ielā 4a – Mitusova pamatskolā (1905, civ. inž. Mihails Eizenšteins, celta kā dzīvojamā ēka, pielāgota mācību iestādes vajadzībām), Alberta ielā 12 (1903, arh. Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube). Ar savdabību un izsmalcinātu eleganci izceļas dekoratīvs, zilā monohromā gammā ieturēts gleznojums Jaņa Rozentāla dzīvoklī (Alberta ielā 12); pieļaujama iespēja, ka gleznojums ir paša mākslinieka darināts. Rezumējot – agrā jūgendstila periodā interjeru apdarēs saskatāma pakāpeniska atteikšanās no historismam raksturīgās stilistikas, pacēluma posmā nonākot līdz vienotiem stilistiskiem risinājumiem, bet vienlaikus pilnībā nezaudējot saikni ar vēsturiskajām tradīcijām. VII. VĒLĀ <strong>JŪGENDSTILA</strong> DEKORS (1905/1906 – 1914) VII.1. Jūgendstila dekora transformācija Vēlā jūgendstila perioda arhitektūrai Rīgā raksturīgs racionālistisko tendenču kāpinājums, ietekmējot ēku funkcionālo pusi un veidojot izmaiņas arī fasāžu dekoratīvajos risinājumos. Tomēr palielinoties īres namu celtniecības apjomiem, fasāžu tipoloģisko shēmu daudzums būtiski nemainījās. Fasādēm raksturīgs: pirmkārt, spēcīgāks nedekorēto laukumu estētiskās vērtības izakcentējums (jūgendstila amor vacui ), pieaugot centieniem operēt ar tīri arhitektoniskiem elementiem (erkeriem, balkoniem, lizēnām u.c.). Otrkārt, jūgendstilam raksturīgajam ornamentācijas principam izteiktāk pakļāvās arī 37
Page 1 and 2: LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE
Page 3 and 4: 6. Precizēt jūgendstila attiecīb
Page 5 and 6: obežu noteikšanu. Tomēr stilisti
Page 7 and 8: ir mākslas zinātnieka Eduarda Kļ
Page 9 and 10: plastisko elementu mērogs attiecī
Page 11 and 12: II. 3.1. Būvtēlniecības darbnīc
Page 13 and 14: epizodisku un Polijā nav izdevies
Page 15 and 16: aktivizējās Nikolaja Ļebedeva (
Page 17 and 18: produkciju - tai skaitā jau sagata
Page 19 and 20: konvencializācija un panteisms jū
Page 21 and 22: III.2.3. Antropomorfais dekors 19.
Page 23 and 24: Tuvo Austrumu mākslai). Aplūkojam
Page 25 and 26: IV. AGRĀ JŪGENDSTILA PERIODA BŪV
Page 27 and 28: dekoratīvā apdare agrā jūgendst
Page 29 and 30: īres nama Blaumaņa ielā 11/13 (1
Page 31 and 32: viduslaiku tēmai kā pasaku un tei
Page 33 and 34: Pēkšēns,), kā arī arī īres n
Page 35: īres namos parasti otrā un treš
Page 39 and 40: Rīgas aplūkojamā perioda dekorat
Page 41 and 42: iela 88, 1910, Elizabetes 41/43, 19
Page 43 and 44: Kļaviņas īres un veikalu ēka Ma
Page 45 and 46: Neoklasicisms Eiropas arhitektūrā
Page 47 and 48: VIII. NOBEIGUMS Promocijas darba ie
Page 49 and 50: pagānismu un brīvmūrniecību, ku
Page 51 and 52: I. INTRODUCTION I.1. The topicality
Page 53 and 54: photographs, photo reproductions, a
Page 55 and 56: focusing on Art Nouveau architectur
Page 57 and 58: the architecture and art of Latvia
Page 59 and 60: façades was monotone, and the deta
Page 61 and 62: II.3. Sculptural, painting and othe
Page 63 and 64: as Lwów and was in Poland. He died
Page 65 and 66: demand. Although there are clearly
Page 67 and 68: wealth of tradition). It does have
Page 69 and 70: A separate issue is the role of the
Page 71 and 72: It might be added, to step back fro
Page 73 and 74: Particularly popular in the style o
Page 75 and 76: eleased in 1882, and it was extreme
Page 77 and 78: egan to appear in architecture in t
Page 79 and 80: stylised depictions of natural form
Page 81 and 82: produced in the 19 th century in ac
Page 83 and 84: V.2. The orientation toward Medieva
Page 85 and 86: Lyebedinskiy building at Elizabetes
Page 87 and 88:
interior of one’s home as a place
Page 89 and 90:
still life paintings showing wild g
Page 91 and 92:
ornamentation that was so typical o
Page 93 and 94:
Provinces of the Baltic Sea”. The
Page 95 and 96:
period. It also showed that the sty
Page 97 and 98:
Rīga City Pawnshop, Wilhelm Roessl
Page 99 and 100:
the first years of the new century.
Page 101 and 102:
VIII. CONCLUSION The author of this
Page 103 and 104:
oundaries of Art Nouveau in both ic
Page 105 and 106:
assume that the idea that Neo-Class
Page 107 and 108:
10. Dekoratīvās tēlniecības dar
show all

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?