SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

dekoratīvā apdare agrā jūgendstila un tā pacēluma posmos). Reprezentablu
veidolu varēja panākt arī pievēršoties neogotikas stilizācijām (arhitekta Edmunda
fon Trompovska (Edmund von Trompowsky) īres nama dekors Citadeles ielā 2,
Vilhelma Bokslafa projektētais Šrēdera īres un veikalu nams Kaļķu ielā 6).
IV.3. Jūgendstila motīvu ienākšana un historisma noturība
Turpmāk – jau 1899. gadā projektēto ēku dekorā interese par jūgendstila
ikonogrāfiju pieauga. Viens no pirmajiem namiem Rīgā, kura fasādēs jau plaši
izmantots jūgendstila dekors (līdz ar atsevišķiem vēsturisko stilu motīviem), ir
1899. gadā arhitekta Alfrēda Ašenkampfa (Alfred Aschenkampf) projektētā
Aleksndra Groseta (Alexander Grosset) dzīvokļu un veikalu ēku Audēju ielā 7/9.
Vienlaikus turpinājās ēku celtniecība, kuru dekorā atklājas periodam raksturīgie
centieni atrast tādas iezīmes vēsturisko stilu ornamentā, kas sabalsotos ar
jūgendstilu: tās ir neogotiski – naturālistiskās dabas formu stilizācijas, atsevišķi
neorokoko motīvi, arī saules un hibrīdu būtņu, piemēram, pūķa motīvs. Raksturīgs
piemērs ir arhitekta Rūdolfa Cirkvica 1899.gadā projektētā galdniekmeistara un
ilggadējā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības priekšnieka Dāvida Bikara nama
Vīlandes ielā 11 dekors. Savukārt Arveda Berga nama Krišjāņa Barona ielā 7/9,
inženiera Ivana (Jāņa?) Reitera nama Tērbatas ielā 33/35, (abi –1900, arh.
Konstantīns Pēkšēns) un Paulīnes Birkas nama Tērbatas ielā 7 (1898, arh.
Konstantīns Pēkšēns) fasādes dekorētas pēc historismam raksturīgiem principiem,
un tajās ar plastiskā dekora palīdzību radīts atšķirīgs vizuālais tēls. Aplūkoto ēku
dekora formālajā risinājumā vērojamā sasīkumotība, kā arī izteikts naturālisms
atsevišķu motīvu traktējumā jau visai drīz kļuva par novecojušo pazīmju
kombināciju, kuru tā veidotāji tiecās pārvarēt, taču naturālisms dažādās gradācijās
ēku dekorā izrādījās dzīvotspējīgs un saglabājās ne tikai agrā jūgendstila perioda
un stila pacēluma posma, bet atsevišķos gadījumos vēl arī vēlā jūgendstila dekorā.
IV. 4. Vācu arhitektu projektēto namu dekors
1900. gadā Rīgā projektētas vairākas celtnes, vietējiem vācbaltu
arhitektiem – Heinriham Šēlam un Frīdriham Šefelam (Friedrich Scheffel),
Vilhelmam Neimanim, Kārlim Felsko sadarbojoties ar Vācijas arhitektiem –
Albertu Gīzeki (Albert Giesecke, Berlīne), H. Hānu (W. Hahn, Lībeka) un T. Eirihu
(T. Eyrich, Nirnberga), tādējādi ne tikai apliecinot vācu arhitektu autoritāti, bet arī
ciešos savstarpējos kontaktus, kas neapšaubāmi varēja veicināt māksliniecisko
iespaidu apmaiņas procesu arī ēku dekora izvēles jomā, kurā atklājās uzsvērtā
tradīciju un novāciju mijiedarbībā. Raksturīgs piemērs ir viens no sava laika
labiekārtotākajiem dzīvojamajiem namiem Rīgā – dzīvokļu un veikalu ēka
Brīvības ielā 55 ( t.s. Büngnerhof, Alberta Gīzekes projekts, celts Vilhelma
Neimaņa uzraudzībā, dekors – Augusta Folca darbnīca), kuras būvplastikas
elementu izvēlē vērojams izteikts retrospektīvisms. Kaut arī fasādes dekoratīvo
motīvu tematiskais diapazons neiziet ārpus Meiera ornamenta rokasgrāmatas
27