SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

epizodisku un Polijā nav izdevies atrast nekādus norādījumus ne par viņa firmu
Rīgā, ne par sadarbības partneri Osvaldu Vasilu. Par galveno Zigmunta.Oto
darbības lauku tiek uzskatīta būvtēlniecība. Tēlnieka darbu skaitā minēti daudzu
Varšavas 20. gadsimta pirmās puses ēku dekoratīvā noformējuma darbi, diemžēl
Otrā pasaules kara postījumu rezultātā lielākā daļa 20.gadsimta sākuma apbūves
Varšavā nav saglabājusies.
Zigmunts Oto strādājis arī stājtēlniecībā, pirms Pirmā pasaules kara
piedalījies vairākos monumentālu pieminekļu konkursos, darinājis kapa
pieminekļus un veidojis iekštelpu dekoratīvo noformējumu dievnamiem. Tēlnieka
vārds, savulaik ierindots vadošo poļu tēlnieku skaitā, pamazām grima aizmirstībā
un tikai pēdējās desmitgadēs atkal vērojama zināma interese par viņa daiļradi. Poļu
pētnieki akcentē Zigmunta Oto daiļrades sasaisti ar historizējošo tradīciju un tai
raksturīgo neobarokālo izjūtu, kas agrajā periodā savijās ar jūgendiskām iezīmēm.
Aplūkojot tēlnieka darbus Varšavā, redzams, ka pakāpeniski barokālā tendence
kļuvusi dominējoša.
Otto&Wassil, vēlāk – Wassi&Co dekoratīvās tēlniecības uzņēmuma
galvenais darbības virziens Rīgā bija saistīts ar ēku dekoratīvā noformējuma
darbiem, tomēr droši zināmo darbu skaits nav liels – II pilsētas teātra iekštelpu
dekoratīvā apdare (1902, arh. Augusts Reinbergs (August Reinberg)), šeit veikti arī
dekoratīvā noformējuma darbi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības ēkai Lāčplēša
ielā 25 (1902, arh.Edmunds fon Trompovskis (Edmund von Trompowsky)), kas tika
celta Rīgas latviešu biedrības vajadzībām un pazīstama arī kā pirmā Rīgas Latviešu
teātra ēka, kā arī divi īres un veikalu nami, kas pieminēti Ārenda Berkholca
publikācijā. Pētījuma ietvaros darbnīcas veikumu izdevies paplašināt (sk. IV un V
nodaļu). Wassil&Co darbnīca savu darbību pārtrauca ap 1906. gadu, kad krasi
mainījās modes tendences un samazinājās pieprasījums pēc plastiskiem motīviem
piesātināta fasāžu dekora, liekot domāt, ka tieši ar šāda rakstura veidojumi bija tās
galvenais darbības lauks.
II. 3. 1.4. Lotze&Stoll un Ferdinanda Vlasāka darbnīcas
20. gadsimta pirmajos gados aktivizējās tēlniecības darbnīca Lotze&Stoll,
kas dibināta ne vēlāk par 1902. gadu un pastāvēja līdz perioda beigām. Lotze&Stoll
veica plaša profila dekoratīvās noformēšanas darbus fasādēm un iekštelpām. 1909.
gadā izstādē Rostovā pie Donas uzņēmums apbalvots ar divām zelta medaļām.
Lotze&Stoll firmā strādāja tēlnieki M. Loce (Lotze) un Vilhelms Štolls (Stoll),
tomēr precīzākus datus ne par abiem tēlniekiem, ne arī par šeit nodarbinātajiem
citiem meistariem nav izdevies iegūt. Ārenda Berkholca publikācijā norādīts, ka
uzņēmums veicis dekoratīvā noformējuma darbus ēkai Tallinas ielā 23 un,
pamatojoties uz atsevišķu dekoratīvo formu un florālo motīvu izpildījuma veidu,
kā arī līdzīgiem stilizācijas paņēmieniem, iespējams viņu veikumam pieskaitīt vēl
dažas citas ēkas (sk. IV un V nodaļu).
Ap 1906. gadu Rīgā aizsākās tēlnieka Ferdinanda Vlasāka (Ferdinand
Vlassák) būvtēlniecības darbnīcas aktivitātes. Reklāmu sludinājumos Vlasāka
13