SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

More documents

Recommendations

Info

Tomēr tēlniecības un glezniecības materiālu tehnoloģiskās producēšanas jautājumi promocijas darba ietvaros netika izvirzīti kā prioritāri un tiek nosaukti tikai tad, ja pieejami arhitektoniskās izpētes rezultāti, tas pats attiecas uz jautājumiem par fasāžu polihromiju un to krāsojumu, kuru precizēt iespējams tikai atsevišķos gadījumos. Tiešā materiāla izvērtējumam tika meklētas analoģijas un veiktas fotofiksācijas gan tuvējo reģionu lielākajās pilsētās, ar kurām aplūkojamajā periodā tika uzturēti patstāvīgi kontakti (Sanktpēterburga, Tallina, Varšava, Krakova, Drēzdene), gan arī tajās, kas varēja kalpot kā nozīmīgu māksliniecisku impulsu ģenerēšanas centri (Helsinki, Berlīne, Drēzdene, Vīne, Parīze, Prāga). Tekstuālā materiāla galveno daļu veido arhīvu materiāli, publikācijas 19. un 20. gs. mijas periodikā, enciklopēdiski izdevumi, adrešu grāmatas, reklāmu sludinājumi. Netiešo literāro materiālu vidū ir vispārējā jūgendstilam un historismam veltītā literatūra, kas no dažādām metodoloģiskām pozīcijām aplūko šo stilu attīstību pasaulē, kā arī Latvijas arhitektūrā un vizuālajās mākslās. Pētījumā materiālu vidū specifisku vietu ieņem plaša 19. un 20. gs. mijas iespiedmateriāla daļa (arhitektūras un mākslas žurnāli, arī attēlizdevumi, kas var tikt klasificēti kā parauggrāmatas), kas tika apsekoti ar nolūku noskaidrot iespējamos Rīgas arhitektūras dekoratīvās tēlniecības un glezniecības inspirācijas avotus un to ģenēzi. To vidū – Rīgas, Tallinas, Stokholmas, Varšavas, Sanktpēterburgas bibliotēkās apzinātie materiāli. Pētījuma metodoloģija netika ierobežota vienas konkrētas metodes ietvaros – pielietojot gan formālās, gan ikonogrāfiskās, kā arī salīdzinošās metodes arsenālu, darba autore pētījumā akceptējusi autonomās mākslas vēstures priekšrocības. Apskatot dekora attiecības ar tā patērētāju (pasūtītāju) likumsakarīga bija socioloģiskās mākslas vēstures metodoloģija. Vērtējoši izteikumi, ja netiek norādīts to avots, pauž autores viedokli. 1.5. Periodizācija un promocijas darba truktūra Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras dekora principi transformējās atbilstoši jūgendstila attīstības gaitai, tādēļ promocijas darba ietvaros pieņemts dalījums agrajā (no 1898. gada līdz 1902. gadam, noslēdzoties ar jūgendstila pacēluma posmu – no 1903. līdz 1905/06. gadam) un vēlajā (no 1905/06. gada līdz 1914. gadam) jūgendstila periodā. Jūgendstilam Rīgas arhitektūras dekorā raksturīga līdzīgas izpausmes formas kā daudzās citās Eiropas zemēs, kur tas tika pārņemts jau kā nobriedis stils: sākumā sadarbībā ar historismu, noslēdzošajā fāzē pieņemot klasicizējošus motīvus un tēmas. Historisma nozīme arhitektūras dekorā saglabājās visā agrā jūgendstila periodā, arī tā pacēluma posmā, realizējoties gan stilistiski tīri, gan arī līdztekus jūgendstilam atsevišķu motīvu vai tradicionālu paņēmienu veidā. Savukārt vēlā jūgendstila periodā līdzās jūgendstilam raksturīgi arī citi stilistiski iestrāvojumi (nacionālais romantisms, neoklasicisms, proto Art Déco), kas, tāpat kā agrā jūgendstila periodā, bieži padara komplicētu jūgendstila 4
obežu noteikšanu. Tomēr stilistisko parādību harmonizāciju sekmēja kopējā, 19. un 20. gs. mijas perioda mākslām raksturīgā “neoromantisma platforma”. Pētījums sastāv no ievada daļas, kas iepazīstina ar darba mērķi, metodēm, terminoloģiskajiem, tematiskajiem un hronoloģiskajiem nosacījumiem, kā arī historiogrāfiju. Pamattekstu veido sešas daļas. Tā sākumā (darba otrā daļa) analizēti Rīgas 19. un 20. gs. mijas celtņu dekora arhitektoniskie, amatnieciskie un sociālie priekšnosacījumi un sniegts pārskats par dekora veidotājiem – tēlniecības, daiļkrāsotāju u.c. darbnīcām Rīgā. Trešā daļa veltīta Rīgas jūgendstila dekora avotiem un galvenajiem motīviem, to izcelsmei, kā arī Rīgas jūgendstila iepazīšanas ceļiem. Ceturtajā daļā analizēta agrā jūgendstila perioda (1898–1902) būvplastika un ornamentālā plastika ēku fasādēs, piektajā – jūgenstila pacēluma posma (1903–1905/1906) būvplastika un ornamentālā plastika. Sestajā daļā sniegts pārskats par agrā jūgendstila un tā pacēluma posma interjeru dekoratīvajām apdarēm. Septītā daļa veltīta vēlā jūgendstila perioda (1905/1906–1914) dekora analīzei. Darbu nslēdz vispārinoši secinājumi, kas sniegti saskaņā ar darba struktūru.. I.6. Historiogrāfisks pārskats Kaut arī kopš 20. gs. otrās puses vispārējā interese par jūgendstilu, tā arhitektūru un plašākā nozīmē arī par 19. gs. un 20. gs. mijas perioda mākslu kopumā ir ievērojami pieaugusi, promocijas darba tēmai veltītā literatūra ir ļoti ierobežota. Tādēļ jānorāda galvenokārt uz pētījumiem, kas netieši skar disertācijas tēmu, jo pievēršas Rīgas jūgendstila arhitektūrai, kā arī jūgendstila parādībām Latvijas vizuāli plastiskajās mākslās. 19. un 20. gs. mijas periodā dekoratīvās mākslas pieminējumi atrodami atsevišķās arhitektūrai un mākslas jautājumiem veltītās publikācijās tālaika periodikā – vietējā vācu, latviešu un arī krievu presē, izstāžu katalogos, gadagrāmatās. Lielāko šī materiāla daļu veido virspusēji informatīva rakstura teksti, kuros dati par atsevišķiem būvniecības objektiem aprobežojas ar ēkas pasūtītāju, arhitektu un tehnisko izmaksu nosaukšanu un tikai atsevišķos gadījumos tiek norādīti arī dekoratīvā noformējuma izpildītāji. Svarīgākā šai ziņā ir Ārenda Berkholca (Arend Berkholz) rakstu sērija – Berkholz A. Moderne Rigasche Neubauten // Rigascher Almanach für das Jahr 1903–1906. – Riga, [1902–1905]. Informatīvs raksturs ir arī reklāmu sludinājumiem adrešu grāmatās un publikācijām preses izdevumos, kā arī Rīgas arhitektu biedrības sagatavotajos izdevumos – 1903. gadā izdotajā Riga und seine Bauten un kopš 1907. gada iznākošajā Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostzeeprovinzen. Arī 19. un 20. gs. mijas periodikā samērā izplatītajās recenziju un pārdomu formā ietvertajās viedokļu izpausmēs, kuru autori ir gan arhitekti (Eižens Laube) un mākslinieki (Janis Rozentāls, Gustavs Šķilters, Jūlijs Madernieks), gan arī publicisti (Ārends Berkholcs, Jānis Asars), dekoratīvās mākslas jautājumiem ir sekundāra loma un to interpretācija ir fragmentāra, empīriska, subjektīvi saasināta un visbiežāk kritiski negatīva. 5
Page 1 and 2: LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE
Page 3: 6. Precizēt jūgendstila attiecīb
Page 7 and 8: ir mākslas zinātnieka Eduarda Kļ
Page 9 and 10: plastisko elementu mērogs attiecī
Page 11 and 12: II. 3.1. Būvtēlniecības darbnīc
Page 13 and 14: epizodisku un Polijā nav izdevies
Page 15 and 16: aktivizējās Nikolaja Ļebedeva (
Page 17 and 18: produkciju - tai skaitā jau sagata
Page 19 and 20: konvencializācija un panteisms jū
Page 21 and 22: III.2.3. Antropomorfais dekors 19.
Page 23 and 24: Tuvo Austrumu mākslai). Aplūkojam
Page 25 and 26: IV. AGRĀ JŪGENDSTILA PERIODA BŪV
Page 27 and 28: dekoratīvā apdare agrā jūgendst
Page 29 and 30: īres nama Blaumaņa ielā 11/13 (1
Page 31 and 32: viduslaiku tēmai kā pasaku un tei
Page 33 and 34: Pēkšēns,), kā arī arī īres n
Page 35 and 36: īres namos parasti otrā un treš
Page 37 and 38: ielā 1 (gleznojumi iznīcināti 19
Page 39 and 40: Rīgas aplūkojamā perioda dekorat
Page 41 and 42: iela 88, 1910, Elizabetes 41/43, 19
Page 43 and 44: Kļaviņas īres un veikalu ēka Ma
Page 45 and 46: Neoklasicisms Eiropas arhitektūrā
Page 47 and 48: VIII. NOBEIGUMS Promocijas darba ie
Page 49 and 50: pagānismu un brīvmūrniecību, ku
Page 51 and 52: I. INTRODUCTION I.1. The topicality
Page 53 and 54: photographs, photo reproductions, a
Page 55 and 56:
focusing on Art Nouveau architectur
Page 57 and 58:
the architecture and art of Latvia
Page 59 and 60:
façades was monotone, and the deta
Page 61 and 62:
II.3. Sculptural, painting and othe
Page 63 and 64:
as Lwów and was in Poland. He died
Page 65 and 66:
demand. Although there are clearly
Page 67 and 68:
wealth of tradition). It does have
Page 69 and 70:
A separate issue is the role of the
Page 71 and 72:
It might be added, to step back fro
Page 73 and 74:
Particularly popular in the style o
Page 75 and 76:
eleased in 1882, and it was extreme
Page 77 and 78:
egan to appear in architecture in t
Page 79 and 80:
stylised depictions of natural form
Page 81 and 82:
produced in the 19 th century in ac
Page 83 and 84:
V.2. The orientation toward Medieva
Page 85 and 86:
Lyebedinskiy building at Elizabetes
Page 87 and 88:
interior of one’s home as a place
Page 89 and 90:
still life paintings showing wild g
Page 91 and 92:
ornamentation that was so typical o
Page 93 and 94:
Provinces of the Baltic Sea”. The
Page 95 and 96:
period. It also showed that the sty
Page 97 and 98:
Rīga City Pawnshop, Wilhelm Roessl
Page 99 and 100:
the first years of the new century.
Page 101 and 102:
VIII. CONCLUSION The author of this
Page 103 and 104:
oundaries of Art Nouveau in both ic
Page 105 and 106:
assume that the idea that Neo-Class
Page 107 and 108:
10. Dekoratīvās tēlniecības dar
show all

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?