SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

More documents

Recommendations

Info

20. gs. 20. un 30. gadu periodam eiropeiskā kontekstā raksturīgā noliedzošā attieksme pret 19. un 20. gs. mijas arhitektūras mantojumu konstatējama arī Latvijā. Tajā saskatāmi centieni atsevišķu arhitektu daiļradei veltītajās publikācijās šo periodu apiet vai arī traktēt kā nodevu tālaika sabiedrības gaumei. Tomēr, ņemot vērā perioda mākslas zinātnes profesionālo izaugsmi, tieši 20. un 30. gados meklējami aizsākumi, kaut lakoniski, Latvijas un Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūras vērtējumiem (piemēram – Jāņa Rutmaņa šķirklis Vilhelma Purvīša rediģētajā “Mākslas vēsturē” (1934,1. sēj.). Arī periodā pēc Otrā pasaules kara sistemātiska 19. un 20. gs. mijas dekoratīvās mākslas izpēte netika veikta; tā gan bija neizbēgama vispārēju pārskatu un mākslinieku daiļradei veltīto monogrāfisko pētījumu kontekstā, kuros padomju varas ideoloģijas iespaidā veiktajās interpretācijās jūgendstils bija sinonīms dekadencei un pagrimumam. Tomēr atsevišķas publikācijas nozīmīgas kā faktoloģiska materiāla apkopojums (Jāņa Pujāta pētījums par vitrāžas vēsturi Latvijā, 1957. gada almanahā “Latviešu tēlotāja māksla” ). Sistemātiska un mērķtiecīga 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un plastiskās mākslas pētniecība aizsākās 20. gadsimta 80. gados. Mākslas zinātnieka Edgara Dubiņa diplomdarbs (1971, Latvijas Mākslas Akadēmija) Jūgendstils Rīgas arhitektūrā bija pirmais mēģinājums veikt objektīvu Rīgas jūgendstila arhitektūras analīzi un ir svarīgs arī kā pieteikums jūgendstila reabilitācijas procesam Latvijā. Arhitektūrai veltītie pētījumi saistīti galvenokārt ar arhitekta Jāņa Krastiņa publikācijām – disertāciju Развитие архитектуры г. Риги второй половины XIX – начала XX веков. (1973), kā arī monogrāfiju “Jūgendstils Rīgas arhitektūrā” (1980), kas veidojusi pamatu autora turpmākajiem Rīgas arhitektūras apcerējumiem un ir būtiski kā faktoloģisku materiālu apkopojumi, kuros atrodami dati par celtniecības apjomu Rīgā, precizēti celtņu arhitekti, veikta arhitektūras stilistiskā klasifikācija. 20. gs. 90. gados un 19. un 20. gs. mijas arhitektūras un konkrēti jūgendstila arhitektūras analīzei atsevišķās publikācijās pievērsušies vairāki citi pētnieki (Jānis Lejnieks, Gunārs Priede), arhitektūras dekoram – arī promocijas darba autore. 20. gs. 80. gados pieauga 19. un 20. gs. mijas vizuāli plastiskajām mākslām veltīto pētījumu skaits. Kā faktoloģisku materiālu apkopojums pieminami atsevišķām dekoratīvās mākslas nozarēm veltītie Ināras Novadnieces, Dzidras Blūmas monogrāfiskie izdevumi, kā arī autoru kolektīva kopdarbs “Latvijas māksla. 1840–1940”, tomēr to nozīmi reducē marksistiskā metodoloģija un laikmeta diktētie interpretācijas ierobežojumi. Autoritatīvākā latviešu trimdas mākslas vēsturnieka Jāņa Siliņa monogrāfijā (1980) “Latvijas māksla: 1800–1914” spriedumos par jūgendstila perioda arhitektūru un tās dekoru, savukārt, vēl saglabājusies starpkaru posma negatīvo vērtējumu inerce, ietekmējot gan interpretācijas apjomu, gan arī saturu. Uz šī fona Latvijas mākslas zinātnē īpasi nozīmīgas gan materiāla stilistiskā vērtējuma, gan arī plurālistiska metodoloģiska interpretējuma veidošanā 6
ir mākslas zinātnieka Eduarda Kļaviņa publikācijas (“Latvijas XIX. gs. beigu un XX. gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums” (1983), u.c.), ieskaitot monogrāfiju ”Latviešu portreta glezniecība 1850 –1916” (1997), kas aplūkojamās tēmas kontekstā ir būtiska kā izsmeļošs 19. un 20. gs. mijas perioda mākslas dzīves un stilistisko tendenču izvērtējuma avots. Apskatāmā materiāla izpētei pievērsušies arī ārvalstu pētnieki. Nozīmīgākais devums ir britu zinātnieka Džeremija Hovarda (Jeremy Howard) monogrāfija Art Nouveau. International and National Styles in Europe (1996), kurā Latvijas 19. un 20. gs. mijas arhitektūra un māksla atklāta kā nozīmīga kopējā Eiropas mākslas procesa daļa. 20. un 21. gs. mijā publikāciju vidū, kas veltītas atsevišķu 19. un 20. gs. mijas mākslas parādību apzināšanai vai arī saskaras ar aplūkojamo tēmu, atzīmējami ir Daiņa Bruģa, Jāņa Zilgalvja, Intas Pujātes, Kristiānas Ābeles pētījumi, tai skaitā publikācijas promocijas darba autores sastādītajā rakstu krājumā “Jūgendstils. Laiks un telpa.Baltijas jūras valstis 19. un 20. gs. mijā=Art Nouveau. Time and Space: The Baltic Sea countries at the turn of the 20th century” (1999), kas tika izveidots uz analoģiska nosaukuma satrptautiskas konferences referātu bāzes. Autorei noderīgās vispārējās jūgendstilam un tā laikmetam veltītās literatūras vidū jānorāda tādu jūgendstila pētniecības autoritāšu kā Stefana Čudi- Madsena (Stephan Tschudi-Madsen), Mečislava Vallisa (Mieczysław Wallis), Roberta. Šmuclera (Robert Schmutzler), Deboras Silvermanes (Debora L.Silverman), Pola Grīnholša (Paul Greenhalgh) publikācijas. Savukārt analoģijām veltītās literatūras klāstā būtiskāko vidū nosaucamas publikācijas, kuru autori ir Jevgeņija Kiričenko (Евгения Кириченко), Sikstens Ringboms (Sixten Ringbom), Peka Korvenmā (Pekka Korvenmaa). II. RĪGAS 19. <strong>UN</strong> 20. GS. MIJAS CELTŅU DEKORA ARHITEKTONISKIE AMATNIECISKIE <strong>UN</strong> SOCIĀLIE PRIEKŠNOSACĪJUMI II. 1. Celtniecība Rīgā 19. un 20. gs. mijā un dekora izplatība perioda sākumā Strauji augošās buržuāzijas centieni pašapliecināties, kā arī milzīga sociālā nevienlīdzība raksturīga 19. un 20. gs. mijā Rīgai, kas tolaik bija periodam tipiska, spēcīgu kontrastu pilsēta. Specifiku situāciju radīja atrašanās Krievijas impērijas sastāvā un īpašu interešu zonā, kā arī spriedze nacionālajā jautājumā, kuru uzturēja baltvāciešu tradicionāli privileģētais stāvoklis Baltijā. 20. gadsimta pirmajos gados Rīgā vēl joprojām lielākā daļa bagātās pilsonības kā arī inteliģences bija baltvācieši, kuriem bija prioritāte arī pilsētas pārvaldē un celtniecības pārraudzībā. Tai pat laikā perioda ietvaros gan celtņu un to dekora pasūtītāju, gan arhitektu un dekora ražotāju aprindās arvien palielinājās etnisko latviešu un citu tautību pārstāvju skaits. 19. un 20. gs. mijā pilsētas izaugsmes rādītāju vidū bija gan strauja industrializācija un pilsētas reprezentablās zonas paplašināšanās, gan nomaļu 7
Page 1 and 2: LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA / THE
Page 3 and 4: 6. Precizēt jūgendstila attiecīb
Page 5: obežu noteikšanu. Tomēr stilisti
Page 9 and 10: plastisko elementu mērogs attiecī
Page 11 and 12: II. 3.1. Būvtēlniecības darbnīc
Page 13 and 14: epizodisku un Polijā nav izdevies
Page 15 and 16: aktivizējās Nikolaja Ļebedeva (
Page 17 and 18: produkciju - tai skaitā jau sagata
Page 19 and 20: konvencializācija un panteisms jū
Page 21 and 22: III.2.3. Antropomorfais dekors 19.
Page 23 and 24: Tuvo Austrumu mākslai). Aplūkojam
Page 25 and 26: IV. AGRĀ JŪGENDSTILA PERIODA BŪV
Page 27 and 28: dekoratīvā apdare agrā jūgendst
Page 29 and 30: īres nama Blaumaņa ielā 11/13 (1
Page 31 and 32: viduslaiku tēmai kā pasaku un tei
Page 33 and 34: Pēkšēns,), kā arī arī īres n
Page 35 and 36: īres namos parasti otrā un treš
Page 37 and 38: ielā 1 (gleznojumi iznīcināti 19
Page 39 and 40: Rīgas aplūkojamā perioda dekorat
Page 41 and 42: iela 88, 1910, Elizabetes 41/43, 19
Page 43 and 44: Kļaviņas īres un veikalu ēka Ma
Page 45 and 46: Neoklasicisms Eiropas arhitektūrā
Page 47 and 48: VIII. NOBEIGUMS Promocijas darba ie
Page 49 and 50: pagānismu un brīvmūrniecību, ku
Page 51 and 52: I. INTRODUCTION I.1. The topicality
Page 53 and 54: photographs, photo reproductions, a
Page 55 and 56: focusing on Art Nouveau architectur
Page 57 and 58:
the architecture and art of Latvia
Page 59 and 60:
façades was monotone, and the deta
Page 61 and 62:
II.3. Sculptural, painting and othe
Page 63 and 64:
as Lwów and was in Poland. He died
Page 65 and 66:
demand. Although there are clearly
Page 67 and 68:
wealth of tradition). It does have
Page 69 and 70:
A separate issue is the role of the
Page 71 and 72:
It might be added, to step back fro
Page 73 and 74:
Particularly popular in the style o
Page 75 and 76:
eleased in 1882, and it was extreme
Page 77 and 78:
egan to appear in architecture in t
Page 79 and 80:
stylised depictions of natural form
Page 81 and 82:
produced in the 19 th century in ac
Page 83 and 84:
V.2. The orientation toward Medieva
Page 85 and 86:
Lyebedinskiy building at Elizabetes
Page 87 and 88:
interior of one’s home as a place
Page 89 and 90:
still life paintings showing wild g
Page 91 and 92:
ornamentation that was so typical o
Page 93 and 94:
Provinces of the Baltic Sea”. The
Page 95 and 96:
period. It also showed that the sty
Page 97 and 98:
Rīga City Pawnshop, Wilhelm Roessl
Page 99 and 100:
the first years of the new century.
Page 101 and 102:
VIII. CONCLUSION The author of this
Page 103 and 104:
oundaries of Art Nouveau in both ic
Page 105 and 106:
assume that the idea that Neo-Class
Page 107 and 108:
10. Dekoratīvās tēlniecības dar
show all

SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?