SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
SILVIJA GROSA JŪGENDSTILA PERIODA PLASTISKAIS UN ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pēkšēns,), kā arī arī īres nama Noliktavas iela 5 (1905, arh. Konstantīns Pēkšēns)<br />
dekors, kurā saskatāms Ernsta Hotenrota dekoratīvās tēlniecības iespaids.<br />
Rīgas agrā jūgendstila dekoratīvo paņēmienu analīze atklāj, ka vairāku<br />
vienam īpašniekam piederošu ēku dekoratīvajā apdarē stilistiski līdzīgu paņēmienu<br />
izvēle ir izņēmums – Jāņa Virša namu (1901. un 1903.); Dāvida Bikara namu<br />
(1899. un 1903.), Jura Lazdiņa namu (1901. un 1903. gads), kā arī Ļebedinska<br />
namu dekors.<br />
Rezumējot aplūkojamā posma arhitektūras plastiskā dekora analīzi, tā<br />
specifiku veido pakāpeniska historisma tradīcijas pārvarēšana un arvien aktīvāka<br />
pievēršoties jūgendstilam. Vienlaikus Rīgas ēku dekors gan stilistiski, gan arī<br />
ikonogrāfiski ir daudzveidīgs, ļaujot realizēties subjektīvai simbolikai un<br />
laikmetam raksturīgām neoromantiskām idejām.<br />
VI. INTERJERU DEKORATĪVĀ APDARE AGRĀ <strong>JŪGENDSTILA</strong> <strong>UN</strong> TĀ<br />
PACĒLUMA POSMOS<br />
VI.1. Vispārējs raksturojums<br />
Līdzīgi kā fasādēs, interjeru dekoratīvajā risinājumā līdz pat 1903. gadam<br />
saglabājās retrospektīvisms. Perioda sākumā tas pilnībā dominēja sabiedriska<br />
rakstura interjeros, savukārt dzīvokļos konvencionāla pieeja dekoram atklājas no<br />
historisma pārmantotā viena dzīvokļa dažādu telpu noformējumā atšķirīgos stilos,<br />
kā arī ornamentālā pārsātinājumā un kolorītiskos risinājumos. Tomēr 19. un 20. gs.<br />
mijā sabiedrības demokratizācijas rezultātā mainījās dzīvokļu telpu izkārtojums –<br />
20. gadsimta sākumā mantiski nodrošinātās sabiedrības dzīvokļos agrāko telpu<br />
dalījumu salonos un ikdienas telpās pamazām nomainīja telpu iedalījums pēc to<br />
funkcionālās nozīmes: ēdamistaba, guļamistaba, kabinets u.c. Minētais fakts nebūt<br />
neliecināja par estētisko uzskatu demokratizāciju – pilsoniskās vides pārstāvji<br />
joprojām tiecās līdzināties aristokrātijai, telpu rotāšanai izvēloties paņēmienus, kas<br />
bija raksturīgi iepriekšējo laikmetu muižu vai piļu interjeriem.<br />
Vienlaikus jaunu paņēmienu meklējumi radīja bāzi arī atsevišķu<br />
jūgendstilam raksturīgu ikonogāfisku motīvu pielietojumam, kā arī noteica īpašu<br />
interesi par to vēsturisko stilu mantojuma daļu, kurā bija iespējams saskatīt tuvību<br />
jūgendstila idejām. Līdz pat agrā perioda beigām, pieaugot jūgendstila formveides<br />
spektram, neostilu ietekmes saglabājas (it īpaši sabiedriska rakstura interjeros),<br />
tomēr zaudēja primāro lomu un kļuva par materiālu brīvām interpretācijām<br />
(privātos interjeros – it īpaši par rokoko tēmām). Jūgendstila pacēluma posma<br />
interjeros par raksturīgu tendenci uzskatāma kopējās tonalitātes maiņa – interjeri<br />
kļuva gaišāki. Lai gan joprojām populārs bija bronzējums, brūno un sarkano toņu<br />
vietā arvien biežāk tika lietoti zaļie un zilie toņi un to gradācijas. 20. gadsimta<br />
pirmajos gados (ap 1903. gadu) vērojami arī centieni atteikties no blīvā<br />
ornamentālā pārsātinājuma, arvien biežāk pievēršoties amor vacui principa<br />
33
Change language