UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuchtigkeit, grobe Feuch- te) ir tas ūdens daudzums, kas no svaigām, tieši no zemes izrak- tām oglēm izgaro bez sildīšanas, ja ogles ilgāku laiku tur gaisā. Pēc pietiekami ilgas stāvēšanas gaisā šādas ogles vairs gaisam mitrumu neatdod, un tad tās sauc par trocken). gaisa sausuma oglēm (Luft- „Liekais mitrums" un „gaisa sausuma ogle" tomēr nav gluži noteikti jēdzieni, jo gaisa mitrums un temperātūra var svārstīties diezgan lielās robežās, un sakarā ar to var ari svārstīties liekais mitrums un gaisa sausuma ogļu ūdens saturs. Gaisa sausuma ogļu iegūšana ir palīglīdzeklis ogļu izmēģināšanā, jo reiz gaisā izžuvu- šās ogles mitruma saturs analizēs kļūdu robežās maz mainās. Svaigu mitru ogļu ūdens saturs gaisā pastāvīgi samazinās, bet pil- nīgi sausu, t. i. bezūdens ogļu ūdens saturs ogļu higroskopicitātes dēļ pastāvīgi pieaug, kādēļ šādi paraugi ar mainīgu ūdens saturu vairākām noteikšanām nav noderīgi. Tādēļ ogļu izmēģināšanai pa lielākai daļai ņem gaisa sausuma paraugus. Šādi iegūti izmēģinā- šanas rezultāti tomēr neraksturo pilnīgi pareizi izmeklējamo ogli, jo gaisa sausuma parauga ūdens saturs, kā jau augšā teikts, ir atkarīgs no ikreizēja gaisa stāvokļa, un tādēļ ir pareizi, ja izmē- ģinājuma rezultātus attiecina vai nu uz svaigām oglēm ar pirmat- nējo mitrumu, vai arī uz sausām, t. s. bezūdens oglēm, vai, bei- dzot, uz ogļu organisko masu, t. i. oglēm bez ūdens un minerālvie- lām. Liekā mitruma noteikšanu var izdarīt šādi. Līdz 10 kg svaigu ogļu paraugu vienmērīgi izdala uz skārda vai papīra paliekamā un novieto telpā ar istabas temperātūru (18—20° C) un 50% rela- tīvā mitruma satura. Līdz pastāvīgam svaram žāvējot, svara star- pība pirms žāvēšanas un pēc žāvēšanas rāda ūdens zaudējumu līdz gaisa sausuma paraugam jeb lieko mitrumu. Praktiski nav viegli uzturēt žāvēšanas telpā pastāvīgi 18—20° C temperātūru un 50%-īgu ūdens tvaika piesātinājumu, kādēļ liekā mitruma noteikšana nav pilnīgi precīza; svarīgi ir tikai precīzi noteikt izgarojušā ūdens daudzumu, lai vēlāk pareizi noteiktu kopējo mitrumu un ogļu sastāvu. a2) Higroskopiskais ūdens. Par lieko mitrumu Er d- ma n n's v. c. pētnieki 17 uzskata to ūdens daudzumu, kas oglēs kapil- lāri uzsūkts, nav atkarīgs ne no pašas brūnogļu vielas, ne arī no
ogļu slāņa, bet gan no nejaušiem blakus apstākļiem, ka, piem., grunts ūdens, gada laika un darba vietas atūdeņošanas. Ja lieko mitrumu var vienkārši gaisā žāvējot atdalīt, tad pā- rējo, oglēs fizikālās adsorbcijas ceļā ciešāk saistīto ūdeni — skopisko ūdeni — ir Higroskopiskā daudz grūtāk atdalīt un noteikt. higro- ūdens noteikšanai ir ieteiktas loti daudz un da- žādas metodes. Še nav vietas šīs metodes kritiski iztirzāt, jo tās ir plašāk apskatītas gandrīz visās kurināmo pētīšanas rokas grā- matās. Arī DIN-normās tās ir uzrādītas 18 Technikā visbiežāk lieto higroskopiskā ūdens noteikšanai žā- vēšanu gaisā žāvēšanas skapī 105—108° C temperātūrā. Kā es jau agrāk esmu aizrādījis 19 , . šis paņēmiens pieskaitāms konvencionā- lām metodēm, un noteiktais ūdens daudzums paraugā nav abso- lūtais ūdens daudzums, bet gan konvencionāls jēdziens. Arī citas praksē lietotās metodes ir pa lielākai daļai konvencionālas, un par jautājumu, kāda no šīm metodēm būtu vislabākā un būtu starptau- tiskā lietošanā atzīstama par noteicēju, ir daudz runāts starptau- tiskos ķīmiķu kongresos, diemžēl gan bez noteikta slēdziena. Pla- šāk pie šā jautājuma pakavējās M. liuybrech t's 2o . Šo metožu izmēģinājumu svārstības un kļūdas praksē un arī daudzās noteik- šanās netraucē, bet šīs metodes precīzākos kurināmo pētījumos dod maldinātājus rezultātus, kā, piem., organiskās masas noteikšanā un clementāranalizē. Šim nolūkam arī neder par standarta metodi at- zītā ūdens noteikšana, destillējot ar ksilolu pēc S c h 1ä p f c r'a 21 Schläpfer'a un līdzīgas metodes pēc Dolch'a pētījumiem neuzrāda visu adsorbēto ūdeni, un tādēļ kurināmiem ar adsorptīvām īpa- šībām, kā kūdrai un brūnoglēm, dod ūdens saturu par mazu. Savos pētījumos higroskopiskā ūdens noteikšanu izdarīju pēc 16 Dolch'a un Strube's kriohidrātiskās metodes, jo Dolch'a 22 v. c. tījumi rāda, ka pēc šās metodes noteiktais ūdens daudzums arvien ir lielāks par to daudzumu, ko atrod pēc dažādām žāvēšanas me- todēm, to starpā arī inertā vidē strādājot. Tas pierāda, ka arī cie- šāk saistītais, adsorptīvais ogļu mitruma ūdens, ko citas metodes neuzrāda, pēc šās metodes nosakāms. Šo metodi ieteic arī DlN- 18 normas , W. Fuchs's 23 un B.Rassow's 24 Dolch'a metodes pamatprincips ir šāds. Nosvērtu daudzumu izpētījamā kurināmā aplej ar noteiktu daudzumu absolūta alkohola un pēc parauga ūdens samaisīšanas ar alkoholu precīzi nosaka bei- .. 245 dzamā atšķaidīšanos, no kuras tad, zinot kurināmā un alkohola pē- .
Page 1:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5:
146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7:
148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 8 and 9:
150 Galu galā: 1) parazīts un sai
Page 10 and 11:
152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13:
154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 14 and 15:
156 Cerkariji, iekļūstot savā ga
Page 16 and 17:
158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19:
160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21:
162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23:
164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25:
166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27:
168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29:
170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31:
172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33:
174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35:
176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37:
178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39:
180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41:
182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43:
184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45:
186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47:
188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49:
190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51:
192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53: 194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55: 70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57: 134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59: 93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61: 57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63: 226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65: 108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67: 683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69: 127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71: 212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73: 214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75: 216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77: 218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79: 220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81: 222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83: 224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85: 226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87: levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89: 230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91: 232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93: 234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95: 48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 96 and 97: 238 Tam pretim neruna arī šad un
Page 98 and 99: 41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101: 242 käs masas īpašības, jo šie
Page 104 and 105: 246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107: 22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109: 250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111: 0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113: 25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 114 and 115: 256 Parauga B karsēšanas atlikuma
Page 116 and 117: 258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119: C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121: 262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123: 264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125: 266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127: 11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129: 270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131: 20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133: 274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135: Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137: 278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139: 280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141: 282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143: 284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145: 286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147: 288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149: 290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151: 292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153:
10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155:
296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157:
6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159:
300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161:
302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 162 and 163:
304 Noradot uz Fuchs'a oriģinālda
Page 164 and 165:
306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167:
308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169:
Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171:
312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173:
levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175:
316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177:
318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179:
Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181:
322
Page 182 and 183:
3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185:
326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186:
Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?