UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

180
kārtīgs pulss, zema temperātūra (līdz 36° C) un naktīs zobu grie-
šana. Ja cērme ielīdusi aklās zarnas piedēklītī, tad rodas piepe-
šas sāpju lēkmes. Pēc tārpa izlīšanas no piedēklīša lēkmes pār-
iet. Bet ja nu tārps uzturas vairākas dienas piedēklītī, tad bojātā
gļotādā iekļūst baktērijas,
un rodas īsts apendicīts.
Slimiem (sevišķi bērniem) mainās sejas krāsa, zem acīm pa-
rādās zilganpelēki apli. Rodas pagurums un izdēdēšana. Parādās
krampji. Haimoglobīna saturs krītas,
mazinās un eozīnofilie pavairojas.
izdalītie toksīni.
sarkanie asins ķermenīši sa-
Visas šīs parādības rada tārpu
Cērmju daudzums organismā var būt dažāds. Parasti viņu ir
1, 2 līdz 12, 20 gab. Literātūrā ir aprakstīti gadījumi, kur atrasts
sevišķi daudz parazītu. Piem., 4 brāļiem pēc
iznākuši 34, 59, 175 un 449 tārpi. Tad 5 g.
santonīna lietošanas
vecas meitenītes līķītī
atrasts apm. 100 cērmju. Un kā sevišķi rets gadījums ir aprak-
stīts, kur slimnieks pēc zāļu pieņemšanas izdalījis
vienā dienā
600 cērmes, un pēc tam 3 gadu laikā no tā paša slimnieka izdzī-
tas vēl 5126 cērmes.
Kā redzējām, tad cērmes var sakrāties diezgan lielā daudzu-
mā un var ne tikai aizsprostot zarnas, bet arī radīt zarnu pārplī-
šanu. Jāatzīmē, ka cērmes kaut kāda iemesla dēl mīl ielīst tievos
caurumiņos.
Literātūrā ir aprakstīts gadījums, kur kādam gara slimniekam
bijusi paraža rīt stikla pērlītes. Tā kā slimniekam bijušas cērmes,
tad nereti dažām izdzītām cērmēm bijušas uzmauktas šīs pērlītes.
Tā paša iemesla dēl cērmes ielien arī aklās zarnas tārpveidīgā pie-
dēklītī, —
caur žultsvadu
žultspūslī
Dažreiz cērme iekuļas kuņģī
(radot dzeltāno kaiti) un aknās.
un caur barības vadu (naktīs guļot)
iekļūst elpojamos ceļos (degunā, barības rīklē) un tālāk eusta-
chija kanālī un ausī. Caur deguna asaras kanāli var iekļūt arī acs
dobumā. Nereti iekļūst arī dzemdes makstī un mīzalu pūslī. Ir
bijuši gadījumi (arī pie
mums Latvijā), kur cērmes izurbjas cauri
zarnu sieniņai un iekļūst vēdera dobumā. Cērmes ir atrastas arī
smadzenēs, mīzalu vados, ādas augoņos v. d. c. v.
Kā illustrāciju par cērmju nodarītiem ļaunumiem minēšu vienu
gadījumu, kas noticis Krievijā 1918. g. Slimnīcā nogādāta kāda
bēgle pussamaņas stāvoklī. Saslimusi pēkšņi priekš 2 dienām.
Visu laiku bijušas stipras sāpes vēdera labajā pusē un nācis vē-