UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI
ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS
ĶĪMIJAS FAKULTĀTES SERIJA III. 6.
Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona
brūnoglēm.
M. Prīmanis.
IEVADS.
Latvija nav bagāta ar derīgiem izrakteņiem. Diemžēl arī tie
izrakteņi, kas atrodas mūsu zemē, nav vēl pietiekami izpētīti: nav
zināmas daudzas mūsu minerālvielu gultnes,
krājumi un loti bieži arī to īpašības.
nav izpētīti izrakteņu
Sacītajam it kā pretim runā M. Glazenapa 1 slēdzieni par
Latvijas ģeoloģisko pētīšanu, kad viņš saka, ka „var bez pārspī-
lējumiem apgalvot, ka citkārtējās Baltijas provinces pieder pie
ģeoloģiski vislabāk izpētītiem un izzinātiem apgabaliem Eiropā.
Speciālistam ģeologam
te vairs maz atlicies ko darīt. Zinātniski,
varbūt, vēl daži sīkumi papildināmi, bet rūpniecībai no tādiem pē-
tījumiem ...
nav vairs nekas sagaidāms"
„Vienīgais
izņēmums va-
rētu būt ar brūnoglēm Kurzemes dienvidrietumos, kur varbūt vēl
iespējams atrast izmantošanai noderīgākus slāņus."
Bet šķietamā pretruna izzūd, ja attiecinām Glazenapa vārdus
uz teorētisko ģeoloģiju, kura tikai garām ejot nodarbojas ar derīgo
izrakteņu gultnēm.
Šo gultņu izmantošanas iespēju izseko praktiskā ģeoloģija
kopā ar minerāloģiskiem, ķīmiskiem un technoloģiskiem pētīju-
miem. Glazenaps sava raksta beigās saka, „ka minerālvielu gult-
nes daudzkārt nezināmas un tāpēc arī izejvielas nepietiekami iz-
mantotas", un ar to apstiprina, ka viņa minētie slēdzieni attiecinā-
mi uz teorētisko ģeoloģiju un ka mūsu izrakteņi vēl nav pietiekami
izpētīti.
Vispārliecinošākais pierādījums šim apgalvojumam ir Latvijas
pastāvēšanas laikā veiktais darbs derīgu izrakteņu pētīšanā. Šie