UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

s c n's 8
Nākošos pētīšanas darbus izdarījis 1874. g. G. v. Helm c r-
, meklējot kurināmos izrakteņus (kūdru, ogles), ar kuriem
varētu samazināt malkas patēriņu. Viņš
uz savu urbumu pamata
domā, ka Meldzeres ogles aizņem mazu platību un ka vispār nav
cerības atrast izmantojamu ogļu
slāni. Tomēr šie secinājumi nav
pietiekami pamatoti, jo izdarīts mazs skaits urbumu nejaušās vie-
tās. Arī pats Helmersen's neuzskata Meldzeres rajona ogļu gultnes
pētīšanu par noslēgtu un saka sava raksta beigās (216. Ipp.): „Will
man sich aber über diese Verhältnisse Gewißheit verschaffen, so
würden sich für Anlage von Bohrlöchern vielleicht folgende Punkte
eignen: Windauhof, Tittel und die Gegend zwischen dem Pulwerk-
Gesinde und Niegranden ...
Grewingks Arbeiten müssen jedenfalls
etwaigen Untersuchungen zu Grunde gelegt werden."
Kalnu inženieris A. Liela u s i s savā darbā 9
min Meldzeres
muižas īpašnieka Dr. phil. H. Kaula 1900. g. izdarītos pētījumus par
brūnoglēm, kuros dažādos dziļumos (18,2 m
ogļu slāņi no 2,1 m līdz 2,2 m biezumā.
— 21,9
m) atrasti brūn-
No Kaula iegūtām oglēm izgatavoti paraugi, par kuriem Liel-
ausis saka, ka nezinot, kurā vietā dabā paraugi
īsti ņemti, un ka
paraugiem īpaši ņemti tikai lignīta gabali, kas nekādā ziņā tā tad
nevar raksturot visu slāni, jo pēdējā lignīta
ir samērā maz.
Prof. Bišofs, Visbādenē, analizējot 105° C temperātūrā izžāvē-
tos paraugus, atradis šādu sastāvu %.
Žēl
i ii
Pelnu ; 59,68 38,69
Kopēja sera 5,31 0,83
no kura sēra pelnos 1,00 0,65
un gaistoša sera 4,31 0,18
Koksa iznākums ap 79,81 68,24
tikai, ka šādas analizēs, nezinot to iegūšanas
sagatavošanas veidu, nevaram izmantot ogļu raksturojumam.
Beidzot jāmin kalnu inž. A. Lielauša 9
vēsturi un
1920. g. un 1921. g. val-
dības uzdevumā izdarītie Kurzemes brūnogļu pētīšanas darbi.
Tas ir līdz šim visplašākais
un visvērtīgākais darbs par šo
jautājumu, lai gan pats autors saka, ka līdzekļu trūkuma dēļ tas
nav galīgi pabeigts un ka vēl daudzi jautājumi palikuši nenoskaid-
roti.
233