UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

230
pētījumi ir rādījuši, ka varam daudzus agrāk no ārzemēm ievestos
izejmateriālus
aizstāt ar mūsu pašu zemes izrakteņiem.
Plašākus norādījumus par to sakopojis
viens no mūsu pirma-
jiem celmlaužiem šinī laukā, E. Rozenšteins, savā darbā
„Latvijas derīgo izrakteņu pētīšana
un izmantošana" 2
. Meklējot
Latvijas praktiskās ģeoloģijas pētīšanas darba nepilnības cēloņus,
viņš min vairākus piemērus un ar nožēlošanu konstatē, ka „Valsts
ģeoloģiskas iestādes mums vēl nav". Tādēļ apsveicams 1935. g.
likums „par ģeoloģiskiem darbiem", kas, cerams, veicinās pēc per-
sonīgās iniciātīvas iesāktos pētīšanas darbus un novedīs mūs pie
vēlamiem rezultātiem.
Kā vienu no tādiem neizpētītiem Latvijas izrakteņiem varam
minēt Kurzemes brūnogles. Sekojošā vēsturiskā pārskatā mēs re-
dzēsim, ka pagājuši jau vairāk kā 100 gadu no tā laika, kad at-
rada brūnogles Kurzemē, bet vēl šodien mūsu rīcībā ir tikai ļoti
nepilnīgas ziņas par to krājumiem un īpašībām. Šis apstāklis iz-
skaidrojams no vienas puses ar to, ka Kurzemes brūnogles dabiskā
stāvoklī ir mazvērtīgs kurināmais un to iegūšana, sakarā ar ogļu
gultnes īpatnībām, nav visai izdevīga. No otras puses nav arī ne-
kad, izņemot tikai pasaules kara laiku un pirmos gadus pēc pasau-
les kara, kurināmā tirgū trūcis lētu augstvērtīgu kurināmo šķirņu,
kādēļ arī neviens nepiegrieza nekādas vērības Kurzemes brūnoglēm.
Bet mēs zinām, ka kara laikā daudzās zemēs augstvērtīgo
kurināmo trūkuma dēļ atgriezās pie mazvērtīgās kūdras, kuras iz-
mantošana palielinājās desmit- un simtkārtīgi pret normāliem ap-
stākļiem.
Nav arī izslēgts, ka tuvākajā vai tālākajā- nākotnē mēs kād-
reiz būsim spiesti piegriezt vērību mūsu kūdrai un brūnoglēm, kā
tas bija 1920. g. un 1921. kad
g.,
kalnu inženieris A. Lielausis valdī-
bas uzdevumā pētīja Kurzemes brūnogļu gultnes.
Analizējot A. Lielauša ievāktos paraugus, jau toreiz atzinu,
ka nebūtu lieki pilnīgāk izpētīt Kurzemes brūnogles, lai mums būtu
noteiktāki materiāli pie rokas gadījumā, ja
manto.
mums tās būtu jāiz-
Nav arī jāaizmirst, ka mazvērtīgo kurināmo uzlabošanas me-
todes arvien top pilnīgākas un ka brūnogļu gultnēs atrodam ari
citus vērtīgus izrakteņus, kā sērdzelzi, krītu, mālus v. c, kurus
blakus izmantojot, varētu samazināt brūnogļu pašizmaksu.