UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

zienā) un saka, ka „līdz šim zināmo Meldzeres ogles slāņa platību
var droši pieņemt
tonnu.
līdz 3 km2
,
t. i. 3.000.000 m 2."
Sakarā ar šo platību viņš aplēš šo ogļu krājumus līdz ca 8.000.000
E. Kraus's 6
(57. lpp.) saka, ka terciārās Kurzemes brūnogles
stiepjoties samērā platā un apm. 9 km garā joslā („auf einem ziemlich
breiten, etwa 9 km langen Streifen") no Ventas uz vakariem starp
Meldzeri -
- Alšiem
un Šķērveļa upītes lejas galu. Liekas tomēr,
ka Kraus's pieskaitījis Meldzeres terciārās ogles rajonam arī tu-
vumā esošas interglacialas kūdras gultnes, par kuram viņš pats
saka,
ka šis un tas šeit neesot vēl noskaidrots.
Lielausis aizrāda,
datu to vairuma aplēšanai
ka Zoslēnu ogles vēl nav izpētītas, ka nav
un ka Dēseles Lejnieku un Dēseles sud-
malu ogļu rajoni ir mazi, un to krājumi ir niecīgi.
Bez tam jaunākie P. Gale ll
n i c k a
pētījumi rāda, ka Dēse-
les Lejnieku slānis nav uzskatāms par brūnoglēm, bet gan par in-
terglaciālu kūdru.
Ņemot vērā visus līdzšinējos pētījumus, vispār jāatzīst, ka, ru-
nājot par Kurzemes brūnoglēm, par tādām jāsaprot tikai Meldze-
res rajona brūnogles, kuras pēc savas atrašanās vietas, īpašībām,
vecuma un arī ārējā izskata pieskaitāmas brūnoglēm. Grewingk's 5
(689. lpp.) no sākuma pieskaitīja Meldzeres gultni īsto ogļu formā-
cijai („der ächten Kohlenformation"), bet vēlāk sakarā ar Göppert'a
pētījumiem pieņēma, ka „sistēma" pie Vormsātu akmeņlauztuvēm
un Lētīžas laikam veidojot mūsu jūras formācijas visaugstākās kār-
tas.
J. Gailītis 12
aizrāda, ka arī P. Galenieks, kaut gan mazāk
noteikti, Meldzeres slāņus pieskaitot jūras formācijas nogulumiem.
E. Kraus's 6
Kohle") oglēm Meldzeres rajonā
(58. lpp.) runā par jaunterciārām („jungtertiare
un domā, ka mūsu brūnogļu for-
mācija, kas savā veidojumā pilnīgi ir līdzīga Rītprūsijas brūnogļu no-
gulumiem, ir šo pēdējo turpinājums un tādēļ pieskaitāma tāpat mio-
cēnam, augšējās kārtas varbūt pat pliocēnam, kā to dara ar Rīt-
prūsijas nogulumiem.
Minētie ģeoloģiskie novērojumi tikai vēl pastiprina augstāk iz-
teikto domu, ka, runājot par terciārajām Kurzemes brūnoglēm, par
tādām jāsaprot tikai Meldzeres rajona brūnogles. Vienīgi
uz tām
attiecas visi līdz šim mums zināmie pētījumi un norādījumi, ka tās
pieskaitāmas terciāram.
237