UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

25,34
32,60
2,20
254
9. tabula.
Karsēšanas atlikumu (pelnu) analizēs.
Tomēr zināms sakars starp sārņu kušanas temperātūru un ku-
rināmā minerālvielām nav noliedzams. Tādēļ praksē piešķir lielu
nozīmi karsēšanas atlikuma vai pelnu kušanas temperātūrai, lai
varētu izvēlēties kurināmos ar sārņu kušanas temperātūru zinā-
mās robežās. Praksē izšķir šādas kušanas pakāpes. Pelnus, kas
kūst zem 1200° C, apzīmē par viegli kūstošiem, ar kušanas tempe-
rātūru no 1200° C līdz 1350° C par kūstošiem, no 1350° C līdz
1500° C par grūti kūstošiem un no 1500° C līdz 1650° C par ugunī
izturīgiem. Zinot dažādu kurināmo sārņu kušanas temperātūru, ir
iespējams izvēlēties kurināmā šķirni ar vēlamo sārņu kušanas tem-
perātūru vai arī, maisot dažādas kurināmā šķirnes, iegūt vēlamo
kurināmo.
Pelnu kušanas punkta noteikšanai lieto vairākus paņēmienus.
Es pieturējos pie vienkāršākās un ērtākās M. D o 1 c h'a un E.
Pöchm ii 11 c r'a 29
metodes, kura arī dod pietiekami labus rezul-
tātus (± ca. 10—20°). Samērā vienkāršais aparāts (sk. fotogr. Nr.
3, 255. lpp.) ir izveidots pēc Burgess'a metodes principa.
Pelnu kušanas punktu novēro ar mikroskopu, novietojot ļoti
mazu pelnu paraugu
spiestas
uz Le Chatelier termoelementa plakani sa-
sakausēšanas vietas. Termoelementu var pietiekami ātri
sasildīt, kā arī temperātūru rēgulēt ar elektrisko loku, tuvinot vai
attālinot pēdējo no termoelementa. Novērojot safcepēšanas
un ku-