UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

i) Sērdzelzs noteikšana (FeS2). Sērdzelzs noteik-
šanai ir ieteiktas vairākas metodes. Izvēlējos Powell'a un Parr'a
metodi, kuru
nuši par pilnīgi drošu.
Foerster's un Geisle r's27
pārbaudījuši
un atzi-
Tā kā no visiem oglēs sastopamiem dzelzs savienojumiem ti-
kai pirīta dzelzs nešķīst atšķaidītā sālsskābē, tad ir iespējams to
noteikt atlikumā, kas paliek pēc parauga sadalīšanas ar sālsskābi,
kad noteic saistīto ogļskābi (bi).
No iepriekšējām noteikšanām (bi, b2, bs) ar
sālsskābi ekstra-
hēto atlikušo parauga dalu apstrādā 4 dienas istabas temperātūrā
ar atšķaidītu slāpekļskābi (īp. sv. 1,2). legūto šķīdumu ietvaicē uz
ūdens vannas un nosaka tai dzelzi un sērskābi. Slāpekļskābes ie-
darbību uz ogļu organisko sēru Foerster's un Geisler's nav novē-
rojuši.
Atrasts sērdzelzs FeS 2 :
Gaisa sausuma par. A —
Gaisa sausuma par. B —
9,92% (9,86%; 9,99%).
4,34 %(4,30%; 4,38%).
Tagad, kā jau augšā minēts, ir iespējams noteikt minerālvielu
saturu pirmatnējās oglēs, izejot no karsēšanas atlikuma sastāva un
nupat noteiktām pirmatnējo ogļu sastāvdaļām.
Tālāk uzrādu aplēšanas gaitu.
Noteicot paraugu A un B karsēšanas atlikumos (mufelī) Fe 2o3
un SO3, ir atrasts, ka:
Fe 2 O s
S0 3
kars. atlik. A satur 34,05% 11,11%
; .
B . 4,44% 1,53%
Pēc minētajiem minerālvielu noteikšanas paņēmieniem ir at-
rasts, ka
CO,
S0 3
FeS 2
FeO
gaisa sausuma par. A satur 0,24% 1,05% 9,92% 1,29%
.
B
. 0,15% 0,540/0 4,34% 0,85%
No šiem datiem var aplēst īsto minerālvielu saturu pirmatnējās
oglēs, salīdzināšanai attiecinot visus skaitļus
t. s. absolūti sausām oglēm.
251
uz oglēm bez ūdens,