UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

0,15%
0,54%
4,34%
0,85%
34,02%
Dabūjam:
8. tabula.
Paraugs B.
Minerālvielu saturs abs. sausā par. B —
Karsēšanas atlikums abs. sausā par. B —
43,41%
42,97%
Starpība 0,44%
Ta tad īstais minerālvielu saturs abs. sausa par. B ir par
0,44% lielāks par karsēšanas atlikumu.
Lai gan minerālvielu noteikšanai oglēs
nav nepieciešama pilna
karsēšanas atlikuma analizē, tomēr rezultātu pārskatāmībai minēšu
še paraugu A un B karsēšanas atlikumu pilnas analizēs, kuras iz-
darījis asist. J. Eiduks. (Sk. 9. tabulu —
par
254.
lpp.)
Pēc karsēšanas atlikuma ķīmiskā sastāva var pa daļai spriest
tā kušanas temperātūru. Ed. Donat h's28
mēģina
noteikt zi-
nāmu sakaru starp kurināmā pelnu sastāvu un to kušanas resp.
saķepēšanas temperātūru pēc šādas formulas:
t. i., jo vairāk ir Sio2 un A1203 pelnos, jo grūtāk tie saķepē vai
sārno. Pēc vina domām visvairāk sārņošanu veicina lielāks FeO
un Fe2o3 saturs. Bet karsēšanas atlikumā parasti
gan
neatrod FeO, lai
tas rodas kurināmo sadedzinot kurtuvēs un ģenerātoros. Ne
tikai temperātūra, bet arī citi degšanas apstākļi kurtuvēs ir citādi
nekā laborātorijās, nosakot kurināmā pelnus, kādēļ arī kurināmā
dedzināšanas atlieku —
sastāvs.
sārņu
—
sastāvs
253
var būt citāds kā pelnu