UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

306
Ogļu rašanās (Inkohlung) pakāpes skaitliskai noteikšanai W.
Fuchs's 23
(429. lpp.)
dex), ko aplēš pēc šādas formulas:
— 0,36,
Ogļu
norāda uz Wieluch'a ogļu indeku (Kohlenin-
...
.
indeks rX
= 1
2.10 + 42H +3N
—
~~Jc
C, H, N un 0 ir šo elementu procenti tīrogles sastāvā.
Pēc Wieluch'a kūdrai, bitūmeniem un humīnvielām X = 0,02 —
brūnoglēm 0,38 —
0,50 un akmeņoglēm 0,50
— 0,98.
Aplēšot pēc Wieluch'a formulas manu paraugu ogļu indekus,
dabūju šādus rezultātus:
Paraugam A X = 0,42
Lignītam X —
B X = 0,36
0,42.
Šie skaitli rāda Meldzeres brūnogļu piederību brūnoglēm, ko
apstiprina arī viss augstāk sacītais.
Ka Meldzeres brūnogles nav ierindojamas akmeņogļu grupā,
redzams no augstāk minētajiem skaitļiem.
To mitrums ir lielāks
par vidējo akmeņogļu mitrumu, to tīrogles oglekļa saturs mazāks
un arī tīrogles virsējā siltumspēja ir mazāka par akmeņogļu oglekļa
saturu un siltumspēju. To apstiprina arī Wieluch'a ogļu indeks, kā
arī lielais humīnskābju saturs 65,23%, kas akmeņoglēs nepār-
sniedz 5%.
KOPSAVILKUMS.
Iztirzājot šai darbā agrākos ģeoloģiskos
un ķīmiskos pētījumus
par Kurzemes brūnoglēm, ir konstatēts, ka šiem pētījumiem pa lie-
lākai daļai ir nejaušs raksturs un ka tie nav sistēmatiski līdz galam
izdarīti. Sakarā ar to arī slēdzieni par to krājumiem un īpašībām
ir nepilnīgi.
Izmēģināju Kurzemes Meldzeres rajona brūnogles, kuras var
apzīmēt uz agrāko un manu pētījumu pamata par vienīgām acu-
mirklī mums zināmām brūnoglēm Kurzemē. Daži līdz šim par
brūnoglēm apzīmētie izrakteņi ir tagad noteikti kā veca, intergla-
ciāla kūdra, bet par
citiem trūkst vēl pētījumu.
Daži pētnieki norāda, ka nepilnības
vai neuzrādīto izmēģinā-
jumu metožu dēļ daudzi literātūrā sastopami dati nav pilnīgi iz-
mantojami.
Lai turpmākie pētnieki varētu salīdzināt savus darba rezultā-
tus ar manējiem, biju spiests
savā darbā plašāk novērtēt dažādas