UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

56,33; 4,14;
Pēdējais paraugs ņemts līdzīgi citiem 1931. g. no inž. A. Liel-
auša 1921. g. no tās pašas vietas iegūtajiem paraugiem, kas apm.
20 t daudzumā no 1921. g. līdz 1931. g. gulējuši ārā —
brīvā
gaisā.
Interesanti bija salīdzināt, vai 10 gados organiskā masa pārcietusi
kādas pārmaiņas. Šai paraugā, kas šeit nosaukts par „vecajäm Mel-
dzeres brūnoglēm", noteikti:
Mitrums pēc kriohidrātiskās metodes 7,20%
Karsēšanas atlikums mufeli
37,86%
Karsēšanas atlikums uz Bunzena degļa 40,55%
Tālāk, runājot par organisko masu, būs redzams,
atstājusi 10 gadu stāvēšana gaisā.
Pie minētajiem rezultātiem jāpiezīmē,
kādu ietekmi
ka ne lignītā, ne arī
vecajās Meldzeres brūnoglēs nav noteikts īstais minerālvielu sa-
turs un ka rezultāti aplēsti pēc karsēšanas atlikumiem mufelī.
dž) Slāpekļa un skābekļa
noteikšana. Slāpekļa
noteikšanu izdarīju pēc Kjeldahl'a metodes. Lai gan attiecīgā lite-
ratūrā ir norādījumi, ka šī metode neuzrāda visu oglēs
pekli, t. i. tā dod mazākus skaitļus par īsto slāpekļa saturu,
saistīto slā-
es pie
tās pieturējos aiz sekojošiem iemesliem. Salīdzinot ar visām citām
slāpekļa noteikšanas metodēm, tā ir visvienkāršākā. Manu parau-
gu slāpekļa saturs ir vispār ļoti mazs, un arī Strache saka, ka slā-
pekļa noteikšana kurināmos it nebūt nav tik svarīga kā citas no-
teikšanas.
Atrasts pēc Kjeldahl'a gaisa sausuma paraugos:
Paraugs A 0,56%; 0,55% —
vid. 0,56%
Paraugs B 0,48%; 0,46% — vid. 0,47%
Lignīta 0,40%; 0,39% —
vid. 0,40%
261