UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

326
Analizējot tabulas sakopotos datus, jāatzīmē sekojošais.
Siliciju pieskaita jūras planktona nepieciešamām minimumvie-
Jām, jo algas
un citi jūras augi satur ievērojamus daudzumus sili-
cija, ko tie var uzņemt tikai no jūras
ūdens. Tabulās sakopotie
skaitļi rāda, ka Rīgas jūras līča un Baltijas jūras ūdens aizvien sa-
tur tādus daudzumus ūdenī šķīstošo silikātu, ka šeit nav pamata tos
pieskaitīt minimumvielu grupai, jo augi tanīs trūkuma nejūt.
Pavasarī un vasarā, kad jūrā
norit intensīva fotosintēze, tad
šķīstošo silikātu ir stipri mazāk. Rudenī un ziemā, kad augu dzīve
uz laiku apstājusies, silicijs netiek patērēts, bet nonīkušajiem jūras
augiem trūdot un šķeļoties, silicijs
tošā veidā un līdz ar to tā daudzums ūdenī pieaug.
jūras
īstās minimumvielas, fosfātus, ammönjaku,
no nešķīstošā pāriet ūdenī šķīs-
nitrītus un nitrātus,
ūdens satur tik niecīgos daudzumos, ka pavasarī un vasarā,
kad intensīvi norit augu fotosintēze, jūras asimilācijas joslā tās bie-
ži vien nemaz nav sastopamas, kamdēļ augu augšanai un vairoša-
nās procesiem
uz laiku jāapstājas 1
Broms un visas citas jūras
.
ūdens minerālvielas atrodas ar
chloru stingri noteiktās daudzuma attiecībās. Ar siliciju chlöram
šādu attiecību nav, un nevar arī būt, jo silicija daudzumi jūras ūdenī
atkarīgi no planktona attīstības un noārdīšanās procesiem. Augam
augot, tas siliciju no ūdens uzsūc, pārvēršot nešķīstošā veidā, bet
trūdot un organiskai matērijai noārdoties, silicijs pāriet atkal šķī-
dumā un tā daudzumi jūras ūdenī pieaug.
joslā, apm.
Arī silicijs asimilācijas
līdz 80 m dziļumā, sastopams daudz mazākos daudzu-
mos nekā dziļākos ūdens slāņos,
2. tab. 16. st. sakopotajos skaitļos.
kā tas redzams 1. tab. 10. st. un
No tabulās sakopotiem skaitļiem ir redzams, ka broma dau-
dzums Rīgas jūras līča ūdens virsū svārstās no 8,60 līdz 10,19 mg
kg, pie kam tāpat kā citas ūdens sastāvdaļas arī broma daudzums
līdz ar dziļumu pavairojas. Broma daudzumi Rīgas jūras līcī, sā-
kot no Daugavas ietekas, atklātās jūras virzienā pakāpeniski
pieaug. Netālu no Daugavas ietekas 1. st. jūras
virsū ūdens satur
8,60—8,98 mg/kg broma, Irbes jūras šaurumā (6. st. 1. tab. un
10. un 11. st. 2. tab.) 10,58—11,00 mg/kg, bet Baltijas jūrā broma
daudzums sasniedz 12,5 mg/kg.
1. tab. 10. st. un 2. tab. 16. st. sakopotie skaitļi rada,
tijas jūrā
ka Bal-
no virsas līdz apm. 60 m dziļumam ūdens satur vienādus