UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

150 Galu galā: 1) parazīts un saimnieks sadzīvo bez kāda ļaunuma sev (saimnieks paliek vesels), 2) saimnieks ir cietējs, sakarā ar pa- razīta dzīves veidu (saimnieks saslimst), un 3) tiek radīti nelabvē- līgi apstākli parazīta dzīvei, un tas priekšlaikus aiziet bojā (saimnieks paliek vesels). Piem., miega slimības radītājas tripanozomas dzīvo antilopēs, nenodarot tām ne mazākā ļaunuma. pārnes šīs tripanozomas saslimst ar miega slimību. Muša Ce-Ce no antilopēm cilvēka organismā, un tas Cērmju un Trichocephalus trichiurus oliņas spējīgas attīstī- ties par tārpiem cilvēka organismā tikai tad, ja norītajās oliņās atrodas attīstījies dīglītis — kāpuriņš. Dizentēriju pašas amoibas neizplata, bet gan viņu cistas. Blusas izvazā slimības tikai pieaugušā stadijā. var saslimt katrā laikā, ja tik lieto trichīnozu cūkas galu. Ar trichīnām Ziemā ar cērmēm un pātagveidīgo tārpu mūsu klimatā gan- drīz nemaz nesaslimst, jo oliņas parasti atrodas uz zemes kopā ar mēsliem. Ar malāriju var saslimt tikai tad, ja ir slimību pārne- sējs ods — Anofiles, un tad arī tikai siltā gada laikā. Saslimšanas avoti var būt dažādi. Piem., trichīnas dzīvo tikai muskuļos. Ar kašķi saslimst, ja ir kāds kontakts ar kašķaino. Arī pats saimnieks var kļūt par sa- slimšanas avotu ar parazītiem (pašinfekcija). Piem., ja bērni, kas slimo ar spalīšiem, košļā nagus (zem kuriem iekļuvušas oliņas kašājot tūpli). Parazīti var iekļūt saimnieka organismā aktīvi — (Ancylostoma kāpuriņi) jeb pasīvi — nelietojot caur ādu no savas puses ne- kādas pūles (kad cilvēks norij cērmju oliņas, ēdot zaļus nemazgā- tus dārzājus). Retāk parazīti iekļūst saimnieka organismā caur ādu, bet īpaši un pa lielākai daļai gan pa muti un gremošanas aparātu. le- kļūstot caur ādu, daži parazīti izmanto bojāto ādu (pušumus, au- goņus, skrambas), citi paši pārurbj ādu. Neviens no parazītu tārpiem nav spējīgs vairoties sava galīgā saimnieka organismā, jo dzimumspējīgo individu skaits organismā vienmēr ir ierobežots ar tur iekļuvušo oliņu vai kāpuriņu skaitu. Par cilvēku netiešu aplipšanas pirmavotu (parazītu izplatītājs) jā- uzskata pa lielākai daļai pats cilvēks. Tā tas ir inficējoties ar cērmēm, pātagveidīgu tārpu, spalīšiem, apbruņoto un neapbruņoto lenteni.
Šie ir tārpi, kuru galīgais saimnieks ir cilvēks. Tas ir tāpat kā cilvēkam inficējoties ar mikrobiem, kur pa lielākai daļai pirm- avots ir cilvēks. Par tiešu aplipšanas avotu ar cērmēm, pātagveidīgo tārpu un strongvlata tipa tārpiem ir jāuzskata zeme, dārzāji un ūdens, kas saķēzīti ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem. Ar plato, apbru- ņoto un neapbruņoto lenteni cilvēks inficējas ēdot attiecīgo dzīv- nieku gaļu (zivis, cūkas un liellopi), kas satur tārpu kāpuriņus. Pasaules karš, kur miljoniem cilvēku pārvietojās no vienas vietas uz otru, katrā ziņā veicināja dažu tārpu sugu izvazāšanu pa jauniem rajoniem. Jādomā, ka pie mums Latvijā kara gados ievazāts no Krie- vijas Hymenolepis nana. Agrāk (un arī vēl tagad) nepiegrieza sevišķu vērību zarnu parazītiem un daudzus no tiem uzskatīja par tīri nevainīgiem. Ja ņemam kādu atsevišķu cilvēku, kas slimo ar zarnu parazī- tiem, un viņu novērojam, tad skaidri redzam, ka šie tārpi cilvēka veselību, labsajūtu un darba spējas ļoti jūtami ietekmē. Ja parazīti atrodas zarnās, tad tie var radīt caureju, cietu vē- deru, sliktu dūšu, nemieru, sāpes vēderā (ap nabu), pamazinātu jeb paaugstinātu ēstgribu, siekalošanos, niezi degunā v. t. t. Tā kā nav neviena orgāna, ne audu, kuros nevarētu atrasties parazīti, tad skaidrs, ka parazītu iedirbei uz organismu jābūt dažādai. Jā- ņem vērā, ka parazītu iedirbe uz organismu izpaužas divējādā veidā — 1) tīri mēchaniski un 2) ķīmiski. 1) Parazīti var ievainot zarnu gļotādu un tā pašķirt ceļu mikrobiem. Tāpēc saslimšana ar vēdera tīfu un zarnu tuberkulozi aiz- vien gadās biežāk slimojošiem ar tārpiem. Tāpat parazītu kāpu- riņi bojā alveolas un plaušās rada parādības, kas sekmē tuberku- lozes un pneumonijas (plaušu karsoņa) attīstību. Ja tārpu ir daudz, tad tie var aizsprostot zarnas un radīt pat to pārplīšanu. cinözi. Aknās parazīti var aizsprostot šults ceļus, radot strutojumus un Tad vēl var radīt nieru atrofiju un var aizsprostot arī mīzalvadus. Daudzas operācijas ir tieši šo parazītu darbības sekas. Piem., parazīti ielien aklās zarnas piedēklītī, ievaino gļotādu, kurā tad iekļūst mikrobi, un rada aklās zarnas iekaisumu. 151
Page 1: LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5: 146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7: 148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 10 and 11: 152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13: 154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 14 and 15: 156 Cerkariji, iekļūstot savā ga
Page 16 and 17: 158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19: 160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21: 162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23: 164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25: 166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27: 168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29: 170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31: 172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33: 174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35: 176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37: 178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39: 180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41: 182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43: 184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45: 186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47: 188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49: 190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51: 192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53: 194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55: 70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57: 134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59:
93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61:
57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63:
226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65:
108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67:
683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69:
127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71:
212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73:
214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75:
216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77:
218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79:
220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81:
222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83:
224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85:
226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87:
levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89:
230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91:
232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93:
234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95:
48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 96 and 97:
238 Tam pretim neruna arī šad un
Page 98 and 99:
41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101:
242 käs masas īpašības, jo šie
Page 102 and 103:
244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuc
Page 104 and 105:
246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107:
22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109:
250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111:
0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113:
25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 114 and 115:
256 Parauga B karsēšanas atlikuma
Page 116 and 117:
258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119:
C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121:
262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123:
264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125:
266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127:
11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129:
270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131:
20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133:
274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135:
Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137:
278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139:
280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141:
282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143:
284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145:
286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147:
288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149:
290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151:
292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153:
10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155:
296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157:
6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159:
300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161:
302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 162 and 163:
304 Noradot uz Fuchs'a oriģinālda
Page 164 and 165:
306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167:
308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169:
Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171:
312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173:
levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175:
316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177:
318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179:
Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181:
322
Page 182 and 183:
3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185:
326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186:
Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?