UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

238 Tam pretim neruna arī šad un tad sastopamas ziņas, ka šur l3 un tur konstatētas brūnogles. Tā J. Eid v k s šanu uz S no Meldzeres, Losa upes krastā, 1,5 min brūnogļu atra- m biezumā zem 2—3 m virssegas. Tikai turpmākie pētījumi mums rādīs, vai šeit ir brūnogles. A. Lielausis domā, ka Meldzeres brūnogļu rajonu patiesībā va- jadzētu nosaukt par Pulvernieku rajonu, jo Pulvernieku mājas tam ir vistuvāk. Viņš tomēr paturējis Meldzeres nosaukumu, jo visā līdzšinējā literātūrā tas arvienu tā nosaukts. Ņemot vērā visu augstāk sacīto, arī es apzīmēju savu pētījumu objektu par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm. Pārskatu beidzot minēšu še A. Lielauša 9 par Meldzeres brūnogļu izmantošanas iespējām. (240. lpp.) uzskatus Viņš domā, ka Meldzeres brūnogļu rakšanā būtu jālieto tikai atklāti darbi ar bagariem. „Meldzeres ogles (pie mežsarga „Cepļi") ir ap 18,5 m dziļi."... „No kalnrūpniecības viedokļa šādi dziļumi ir niecīgi." ... „viens pats bagars var izrakt 16—36 m dziļu bedri". Tālāk viņš raksta: „Kaut gan bagars šādu dziļumu veiks, tomēr katram saprotams, ka tas nebūs lēti. Rakt ogles no šāda dziļuma varētu tikai tad, ja iegūtās ogles segtu rakšanas izdevumus. Tā kā tas, acīm redzot, nebūs, tad par Meldzeres oglēm jāsaka, ka to rakšana pašreizējos apstākļos ir neizdevīga. Šo neizdevīgumu stipri palielina tas apstāklis, ka Meldzeres oglēm visur, kur vien tās atrastas, ir virsū tekoša smilts, kas satur ūdeni un ar kuru grūtāk sausu smilti nemaz nerunājot." tikt galā, nekā ar cietu, sausu mālu, par Visumā nevaru pieslieties šādam A. Lielauša uzskatam. A. Lielauša negātīvais secinājums par Meldzeres brūnoglēm, ka to rakšana pašreizējos apstākļos ir neizdevīga, pamatots pa daļai uz grūtībām, ar kurām ir saistīta ogļu rakšana, un pa daļai uz ogļu mazvērtīgumu, kura dēļ rakšanas izdevumi neatmaksātos. Bet apstākļi var mainīties, ja ogles top vērtīgākas. Pie iemes- liem, kas Meldzeres brūnogles padara par mazvērtīgām, Lielausis pieskaita to lielo pelnu un sēra saturu. Viņš gan pats norāda uz degakmens lietošanu kurināšanai, kaut ari tā pelnu saturs sniedzas līdz 60%. Tomēr šis piemērs pelnu jautājumu neatrisina. Turpre-
tim modernie ogļu uzlabošanas paņēmieni gan var lielu dalu mi- nerālvielu atdalīt no oglēm. Nevar liegt, būtu saistīta ar jauniem izdevumiem, šķirt, vai to izlietošana ir saimnieciski pamatota. ka šāda ogļu uzlabošana un tikai kalkulācija var iz- Daudz vienkāršāka un lētāka ir sēra atdalīšana no Meldzeres brūnoglēm, jo sērdzelzs tais atrodas īpaši lielākos, pat līdz 40 kg smagos gabalos. Vēlāk redzēsim, ka Meldzeres brūnogles satur ne vairāk kā 1% sulfāta un organiskā sēra kopā, bet viss sēra vai- rums ir jāpieskaita sērdzelzs sēram. Ka sērdzelzs nav oglēs vien- mērīgi smalkā veidā sadalīta, bet gan atrodas nejaušos mazākos un lielākos gabalos, uz to arī norāda sēra satura lielās svārstības 1. un 2. tab. uzrādītajās analizēs. Tādēļ arī A. Lielauša (239. lpp.) aplēstais vidējais — Aiz minētajiem sēra saturs 4,3% nav pietiekami pamatots. motīviem loti lielas daļas sērdzelzs atdalīšana ir iespējama, to vienkārši no ogles izlasot, kā to jau sen dara Anglijā un Krievijā, rokot ogles ar lielākiem sērdzelzs ieslēgumiem. Ar to saistītos izdevumus pa lielākai daļai sedz iegūtā sērdzelzs. A. Lielausis novērtējis Meldzeres brūnogles īpaši tīgu kurināmo. ka mazvēr- levadā jau minēts, ka jaunākajā laikā ogles lieto ari kā izejas materiālu dažādu vērtīgu vielu ražošanai. Līdzīgs Meldzeres brūn- ogļu izlietošanas veids paceltu to vērtīgumu. Meldzeres brūnogļu izrakšana palētinātos, ja kopā ar tām iegūtu arī citus derīgus iz- rakteņus, kas atrodas virs vai zem brūnogļu slāņa. Kā tādus A. Lielausis 9 (241. lpp.) min tumšo smilti tieši virs oglēm, sērdzelzi virs oglēm un pašās oglēs, mālus tieši zem oglēm un 22 m dziļumā rakstāmo krītu, „baltu kā sniegu". Tumša smilts tieši virs mala, pec Kaula ziņām, esot noderīga metallurģijā kā formu zeme (Formsand). Sērdzelzs virs oglēm un pašās oglēs noder kā izejviela sēra, sēra dioksida (cellulözas fabrikās) un sērskābes iegūšanai. Sēr- dzelzs Meldzeres brūnoglēs sastopama minerāla markazita veidā. A. Lielauša noņemtos 2 paraugus analizēju 1922. g. Pirmais paraugs ņemts no oglēm, bet otrs — skat. 4. tab. (240. lpp.). no smilts virs oglēm. Rezultātus A. Lielausis uzrāda ari vienu pilnīgāku Meldzeres sērdzelzs parauga analizi, ko izdarījis Dr. Monke Berlīnē. (Nezināms, no ku- ras īsti vietas paraugs ņemts.) 239
Page 1:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5:
146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7:
148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 8 and 9:
150 Galu galā: 1) parazīts un sai
Page 10 and 11:
152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13:
154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 14 and 15:
156 Cerkariji, iekļūstot savā ga
Page 16 and 17:
158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19:
160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21:
162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23:
164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25:
166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27:
168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29:
170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31:
172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33:
174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35:
176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37:
178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39:
180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41:
182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43:
184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45:
186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47: 188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49: 190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51: 192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53: 194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55: 70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57: 134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59: 93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61: 57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63: 226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65: 108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67: 683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69: 127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71: 212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73: 214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75: 216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77: 218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79: 220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81: 222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83: 224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85: 226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87: levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89: 230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91: 232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93: 234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95: 48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 98 and 99: 41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101: 242 käs masas īpašības, jo šie
Page 102 and 103: 244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuc
Page 104 and 105: 246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107: 22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109: 250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111: 0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113: 25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 114 and 115: 256 Parauga B karsēšanas atlikuma
Page 116 and 117: 258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119: C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121: 262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123: 264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125: 266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127: 11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129: 270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131: 20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133: 274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135: Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137: 278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139: 280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141: 282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143: 284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145: 286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147:
288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149:
290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151:
292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153:
10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155:
296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157:
6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159:
300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161:
302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 162 and 163:
304 Noradot uz Fuchs'a oriģinālda
Page 164 and 165:
306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167:
308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169:
Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171:
312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173:
levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175:
316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177:
318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179:
Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181:
322
Page 182 and 183:
3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185:
326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186:
Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?