UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

186
kapillares. Te viņi izurbjas caur plaušu alveolu sieniņām
un ie-
kļūst elpojamo orgānu ceļos. Pa bronchiolām, bronchām un tra-
cheju kāpuriņi
beidzot nonāk rīkles galā, kopā ar siekalām tiek
norīti (tāpat kā cērmju kāpuriņi) un tievajā
mātīti —
hermafrodītu.
zarnā pārvēršas par
17. dienā pēc nokļūšanas zarnās parazīti sāk vairoties,
un pir-
mie rabditveidīgie kāpuriņi parādās ekskrēmentos. Ja gadās no-
rīt diegveidīgos kāpuriņus un tie nokļūst kuņģī un zarnās, tad tie
izurbjas
cauri gļotādai un nokļūst vēnā un tālāk savu migrāciju
izdara tāpat kā iekļūstot organismā
caur ādu. Kāpuriņu migrācija
iespējama arī pa limfas ceļiem. Ang. sterc, pēc visa spriežot, ir
īpats cilvēka parazīts. Tārps rada stipru caureju. Tārpa dzīve ir
saistīta ar viņa attīstīšanos zemē. Kāpuriņam ieurbjoties ādā, tai
vietā rodas nieze un nātru drudzis. Diagnozi pamato
atrašanu ekskrēmentos. Parazīts dzīvo ilgi.
uz kāpuriņu
Literātūrā ir aprakstīts gadījums, kur slimnieks 13 gadus no
vietas izdalījis šos kāpuriņus kopā
Jāievēro vispārējā higiēna.
ar ekskrēmentiem.
Oxyuris vermicularis.
Enterobius vermicularis. Spalis i, smailastes, sīkas
cērmes.
Tārpiņi baltā krāsā. Mātīte apm. 1 cm gara, bet tēviņš 2—5
mm garš ar spirāliski sagrieztu asti. Mātītei gara smaila aste.
Mutes caurums ierobežots ar trim mazām lūpiņām. Barības vads
garš. Mātītei 2 olnīcas. Tēviņam 1 spīkula. (Skat. 15. attēlu.)
Spalīšu oliņām ir nesimmetriski ovāla forma ar vienu iespiestu
sānu. Oliņa 0,05—0,06 mm gara un 0,02—0,032 mm plata. Diez-
1—4 —
kāpuriņa
16. attēls. Oxyuris vermicularis.
attīstība oliņā, 5 — kāpuriņš,
6 —
tukšs
oliņas apvalks.
(Brumpts.)