UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
dolus). Kam vesels kuņģis, tas varētu labāk lietot sēkliņas<br />
čaulu, izlaižot tās iepriekš<br />
sajaucot<br />
ar visu<br />
caur gaļas malamo mašīnu un pēc tam<br />
ar medu vai cukuru un pienu līdz putrveidīgai konsisten-<br />
cei. Pēc 5 stundām dod ricīnelļu.<br />
Flores Cinae.<br />
Cērmju zāles, C. „s ek 1 iņa s" (patiesība ziediņi).<br />
(Augs: Artemisia cina).<br />
Darbīga viela —<br />
santonīns.<br />
Santonin.<br />
Santonins.<br />
Ipati līdzekļi pret cērmēm un spalīšiem. „Sēkliņas" dod<br />
no 2 līdz 8 grami ar medu, sīrupu, cukuru. Pēc dažām stundām<br />
ricīneļļu. Otrā dienā ārstēšanu atkārto. Vieglāk saindējoties ar<br />
santonīnu, priekšmeti izskatās iezilganā krāsā. Otrā stadijā —<br />
gai-<br />
šie priekšmeti izliekas dzeltāni, tumšie zilgani. No lielākām devām<br />
rodas galvas sāpes, reibonis, krampjiem līdzīgas parādības un ģī-<br />
bonis. Var arī iestāties elpošanas centra paralizē un nāve. Daži<br />
bērni panes devas no 0,05 līdz 0,1, citiem bērniem jau ar 0,06 no-<br />
tiek stipra saindēšanās un pat nāve. Pieaugušiem 0,2—0,3 rada<br />
vieglus simptomus.<br />
Parasti bērniem dod 0,025—0,05, I—21—2 reizes dienā. Pieaugu-<br />
šiem pa 0,1 3 reizes dienā (jeb sani. un Calomel ā 0,1 3 pulv.).<br />
Labi ir dot ar santonīnu reizē ricīneļļu jeb, ja<br />
šo eļļu nepanes, tad<br />
dot mandeļellu vai zivju ell. Santonīnu tādā gadījumā kuņģis neuz-<br />
sāc, bet tas šķīst eļļā un viss nonāk zarnās un spēcīgāk iedarbojas<br />
uz parazītiem.<br />
Ja ricīneļļu nelieto, tad pēc pāra stundām jādod kāds cits caur-<br />
ejas līdzeklis.<br />
Thymolum.<br />
T i m o 1 s.<br />
Maza deva paātrina peristaltiku. Lielas devas rada siekalo-<br />
šanu, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā, stipru caureju. Nomāc<br />
sirdi un elpošanas centru. Ja timols uzkrājies daudz asinīs, tad<br />
rodas kollaps —<br />
bāla<br />
221<br />
seja, auksti sviedri, auksta un mikla āda,<br />
pulss nekārtīgs, temperātūrā un asins spiediens pazeminās un ie-