UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

256 Parauga B karsēšanas atlikuma (pelnu) uz degļa karsēta mufēlī karsēta sakepēšanas temperātūra 1180° C 1200° C kušanas temperātūra 1320° C 1350° C Kā redzams, Meldzeres brūnogļu pelni pieskaitāmi pēc minētā sadalījuma otrai pakāpei, t. i. kūstošiem pelniem. c) Sēra satura noteikšana. Ja es šeit sēra noteikšanu izņemu no nodalījuma, kurā būs apskatīta brūnogļu „degošās vielas" (brennbare Substanz), jeb „tlrogles" (Reinkohle) sastāva noteikšana, tad daru to aiz sekojo- šiem iemesliem. Vecākā un pat jaunākā literātūrā 16 (26. lpp) sēra noteikšana ir ietilpināta ogļu organiskās vielas izmeklēšanā tādēļ, ka oglēs „degošās vielas", „tīrogli" jeb „organiskäs vielas" parasti nosaka netieši pēc nolīdzinājuma: % organiskās vielas = 100% jēlkurinā- mā — (% ūdens + % karsēšanas atlikuma), t. i. arī sērs pa daļai (ja daļa paliek karsēšanas atlikumā) vai viss ir ieskaitīts organis- kās vielās. Ja techniskajās analizēs pieņem, ka brūnogles sastāv no ūdens, karsēšanas atlikuma un degošās vielas, tad tas izskaidro- jams ar vēlēšanos lietot vienkāršas un ātri izdarāmas metodes. Bet šāds degošās vielas noteikšanas paņēmiens ir ļoti nepre- cīzs, kā to pierāda agrāk sacītais par karsēšanas atlikuma un īsto minerālvielu sastāva un daudzuma dažādību. Uz to norāda arī D. Aufhāuse r's 30 , pasvītrojot, ka pirīts, FeS2, ogļu degšanā ie- ņem vidus stāvokli starp karsēšanas atlikumu un degošo vielu. Arī M. Dolch's 16 (59. lpp.) tālāk uzrāda „tīrogļu vielas noteiktu aplē- sumu", pie kura vēlāk pakavēsimies, runājot par mūsu paraugu tīrogļu sastāvu. Aiz minētajiem iemesliem atradu par lietderīgu izdalīt sēra noteikšanu atsevišķi. Sēra saturam kurināmos vispār piešķir lielu vērību, jo nereti kurināmā izlietošana zināmiem mērķiem ir atkarīga no sēra veida un daudzuma kurināmā. Par šā jautājuma svarīgumu liecina arī plašā literātūra, pie kuras, diemžēl, nevaru pakavēties 31,32 Parasti visi kurināmie izrakteņi: kūdra, brūnogles . un akmeņ- ogles satur zināmus daudzumus sēra. Sērs oglēs reti kad sasto- pams kā brīvs sērs, bet gan sevišķi dažādos sēra savienojumos:
tīta, un 1) organiskos savienojumos, kuru konstitūcija vel maz izpē- 2) neorganiskos sera savienojumos, ka dzelzs disulfida, FeS2 (pirītā un markazītā) un mazākos daudzumos citu sulfidu un sul- fātu kām un Organiski saistītais sērs ir radies no stādu un dzīvnieku atlie- ganisko masu. no neorganisko sēra savienojumu iedarbības uz ogļu or- Kūdrājos un brūnoglēs bieži sastopamā markazīta rašanos Bischof fs,W. F c 1 d's 33 ) v. c. izskaidro šādi. Ar sēra baktē- riju iedarbību uz organiskām vielām (bez gaisa) rodas H2S un arī brīvs sērs. Šķīstošie sulfāti pie tam pārvēršas par sulfidiem, un dzelzs sāļu klātbūtē rodas tad dzelzs disulfids, pa markazīta veidā. All c n's papildina sacīto, lielākai daļai ka markazīts rodas zemās temperātūrās skābā vidē, kurpretim pastāvīgākais pirīts rodas visās temperātūrās alkaliskā vidē. Lai noteiktu, kādos savienojumos sers atrodas kurināma, jāno- saka katrs sēra savienojums atsevišķi. Tomēr vispirms kurināmā novērtēšanai nosaka visu tai atro- došos sēru kā kopējo sēru. Kopējā sēra noteikšanai literātūrā sa- stopamas ļoti daudzas metodes. Tagad parasti kopējo sēru cietos kurināmos nosaka pēc Eschka's metodes, kas ir aprakstīta visās rokas grāmatās, piem., Lunge's — Berl. Chem.-Techn. Untersu- chungsmethoden. Salīdzināšanai arī es to lietoju, lai gan tā tieši brūnogļu izmēģināšanā ir nepilnīga. Eschka's metode dod pietiekami labus rezultātus sēra noteik- šanā koksā un dažās akmeņogļu šķirnēs, bet tā neuzrāda visu sēra daudzumu kurināmos ar lielāku gaistošu vielu saturu. Šī parādība izskaidrojama ar to, ka, karsējot ogles sodas un magnēzija mai- sījumā, gaistošās vielas — destillācijas produkti — nesadeg alka- lisko absorbcijas līdzekļu vidē. Tā tad no gaistošiem destillācijas produktiem sodas un magnēzija maisījums neuzķer organiski sais- tīto sēru, bet tikai to sēru, kas atdalās sērūdenraža veidā. Uz šo trūkumu norāda vairāki pētnieki 34 , 35 , 36 , 37 un dod norādījumus tā novēršanai un ieteic jaunus paņēmienus. Eschka's metodes kon- trolei un kopējā sēra noteikšanai savos paraugos es pieturējos pie vienkāršākās no tām, t. i. Foerster'a un Probst'a metodes 37 LŪR. Ķīmijas fakultātes sērija 111 17 257 , Ko
Page 1:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5:
146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7:
148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 8 and 9:
150 Galu galā: 1) parazīts un sai
Page 10 and 11:
152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13:
154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 14 and 15:
156 Cerkariji, iekļūstot savā ga
Page 16 and 17:
158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19:
160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21:
162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23:
164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25:
166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27:
168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29:
170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31:
172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33:
174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35:
176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37:
178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39:
180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41:
182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43:
184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45:
186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47:
188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49:
190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51:
192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53:
194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55:
70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57:
134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59:
93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61:
57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63:
226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65: 108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67: 683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69: 127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71: 212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73: 214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75: 216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77: 218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79: 220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81: 222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83: 224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85: 226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87: levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89: 230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91: 232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93: 234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95: 48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 96 and 97: 238 Tam pretim neruna arī šad un
Page 98 and 99: 41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101: 242 käs masas īpašības, jo šie
Page 102 and 103: 244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuc
Page 104 and 105: 246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107: 22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109: 250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111: 0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113: 25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 116 and 117: 258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119: C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121: 262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123: 264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125: 266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127: 11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129: 270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131: 20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133: 274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135: Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137: 278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139: 280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141: 282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143: 284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145: 286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147: 288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149: 290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151: 292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153: 10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155: 296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157: 6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159: 300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161: 302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 162 and 163: 304 Noradot uz Fuchs'a oriģinālda
Page 164 and 165:
306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167:
308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169:
Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171:
312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173:
levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175:
316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177:
318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179:
Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181:
322
Page 182 and 183:
3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185:
326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186:
Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?