UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Ņemot par pamatu iegūtos skaitļus, dabūjam:
1) siltuma daļa koksā —
2723
X 100 = 61,58%
287
2) siltuma daļa darvā ——X 100 = 6,49%
745
3) siltuma dala gāze —X 100 = 16,85%
84,920/o
Zudums 15,08%
Ka jau augstāk minēts, šo zudumu var apmēram aplēst, lai gan
tam destillācijas produktu praktiskā izvērtēšanā ir maza nozīme.
Šie zudumi rodas sevišķi no konstitūcijas ūdens, CO2 un CO
rašanās no ogļu sastāvdaļām
cijā (A —
un to rašanās siltuma atdalīšanās.
Neminot še pilnīgu aplēsumu, uzrādīšu tikai, ka šinī destillā-
dest.
1) sakarā ar 8,10% konstitūcijas ūdens (286. lpp.)
rašanos ir izdalītas 305 kcal rašanās siltuma veidā.
Tāpat aplēsts, ka 28,73% CO2 (286. lpp.) rašanas siltums ir 240
kcal un 13,51% CO (286. lpp.) rašanās siltums ir 34 kcal.
Attiecinot šos siltuma zudumus procentos uz brūnogļu parauga
siltumspēju 4423 kcal,
tie līdzinās:
305
konstitūcijas ūdenim X 100 = 6,90%
C0 2
. :
_240 X 100 = 5,430/0
CO 100 = 0,640/0
Sakopojot iegūtos rezultātus, dabūjam šādu (attiecinot uz
absolūti sausu paraugu) gaisa sausuma A parauga
(destill. 1) destillācijas siltuma bilanci.
100%:
Siltuma daudzums paraugā (1 kg) —
1. siltuma dala koksā 2723 kcal = 61,58%
2. siltuma dala darvā 287 „
3. siltuma dala gāzē 745 „
4. atdalīts, konstitūc. ūdenim rodoties .
. 305 „
5. atdalīts, COs rodoties 240 „
6. atdalīts, CO rodoties 34 „
LŪR. Ķīmijas fakultātes sērija 111
4423
kca 1 =
= 6,49%
=
16,85%
= 6,90%
= 5,43%
= 0,64%
97,89%
zudumi 2,11%
100,00%
19
289