UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

178
Cilvēka zarnā no oliņas izlien mikroskopiski mazs kāpuriņš,
kas izurbjas cauri zarnas sieniņai un iekļūst vēnā. Jau 2. jeb 5.
dienā tas sasniedz aknas kapillares. (Skat. 10. attēlu.)
Caur aknas venu ar asinsstraumi kāpuriņš nonāk sirds labajā
kambari, tad plaušu artērijā un pēc dažām dienām sasniedz plau-
10. attēls.
Cērmju kāpuriņa migrācija
caur aknām.
(Smirnovs.)
šas, kuru kapillares aizķeras. 7. diena pec invāzijas kāpuriņš pār-
rauj kapillārītes un iekuļas plaušu alveolās (gaisa pūslīšos).
(Skat. M. attēlu.)
Pēc tam ar ņirbepitēlija šūniņu palīdzību paceļas pa bronchio-
lām, bronchām un tracheju uz augšu,
ar siekalām tiek norīts. Un tikai tagad, ticis tievajā
nonāk rīkles galā un kopā
zarnā (cilvē-
kam kāpuriņš apmetas tievajā zarnā), kāpuriņš pieaug par dzi-
mumspējīgu tārpu. Ar cilvēkiem ir izdarīti mēģinājumi un ir no-
vērots, ka kāpuriņu migrācijas laikā ķermeņa temperātūra ceļas
līdz 39,5—40° C, elpošana ir nekārtīga
un atgādina plaušu karsoni.
Krēpās tad atrod arī cērmju kāpuriņus (Koino). Interesanti, ka
cērmju kāpuriņi, kas iekļuvuši
no plaušu kapillarem sirds kreisajā
pusē, tiek iznēsāti pa lielo asinsvadu un aizķeras kā smadzeņu
kapillārēs, tā arī citos orgānos.
11. attēls.
Cērmes kāpuriņš plaušu elpojamos ceļos,
Attēlā redzami eritrocīti, kas izplūduši no kāpuriņa
pārrautiem asinsvadiņiem.
(Smirnovs.)