UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

50-60 5-7 30-40 1-4 0,2-2
1)
Kūdra ir redzamas ļoti daudz šķiedru un audu daļas, brūn-
oglēs to nav nemaz vai ir ļoti maz.
izspiest,
2) No svaigi
3)
mēm.
raktas kūdras var ar mazu spiedienu (dure) ūdeni
no brūnoglēm to nevar.
Kūdru var rakt ar duršanu (lāpstu), brūnogles nevar.
Jautājuma izšķiršanai ir vajadzīgas vismaz divas no šīm pazī-
Meldzeres brūnoglēs
mentu atliekas,
nav redzamas ne nesadalītas stādu ele-
ne ari šķiedru un audu daļas. No Meldzeres brūn-
oglēm nevar ar vāju spiedienu izspiest ūdeni, un to rakšanai jā-
lieto kaplis (Lielausis). To lignīta saturs ir samērā liels,
tam ir spīdīgs lūzums ar melnu krāsu.
un lignī-
Visas šis pazīmes runa par to, ka Meldzeres brūnogles pieskai-
tāmas brūnoglēm. To apstiprina arī daudzi citi manā darbā iegūtie
dati.
Svaigi izrakta kūdra parasti satur 85—90% ūdens, svaigi iz-
raktas brūnogles —
30—60%
ūdens. Svaigu Meldzeres brūnogļu
kopējais ūdens saturs ir 42,2%. Gaisa sausuma kūdras ūdens saturs
ir 15—25%, gaisa —
sausuma brūnogļu
10—15%
(Fuchs's). Gaisa
sausuma Meldzeres brūnogļu maksimālais ūdens saturs ir 11,36%.
tīrogles
Salīdzinot sekojošā 34. tabulā uzrādīto Meldzeres brūnogļu
sastāvu un W. Fuchs'a 23
brūnogļu sastāvus, arī jānāk pie tā paša slēdziena.
Tīrogļu
34. tabula.
(418. lpp.) minētos kūdras un
sastāvs procentos.
Par brūnoglēm tās uzskatāmas ari tādēļ, ka to tīrogles virsējā
siltumspēja 5748—6127 kcal/kg ir lielāka par tīrkūdras virsējo sil-
tumspēju (pēc Stadnikova 5000—5700 kcal/kg).
LŪR. Ķīmijas fakultātes sērija 111 20
305