UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI
ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS
ĶĪMIJAS
FAKULTATS SERIJA III, 7.
Par Knēvenagela „acētonanila" merkurēšanu.
Pauls Kalniņš.
Iepriekšējs ziņojums.
Ar acētona un anilīna kondensācijas produktu, tā saukto Knē-
venagela „acätonanilu" 1
par
,
kuru Redelīns un Turms2 uzskata
dihidrochinolīna derivātu, bet kura īpašības labāk izteic a-izo-
propēnil- p-metīl-indolīna formula3
,
izdarījām merkurē-
šanu. Savienojums ļoti viegli merkurējas. Salejot „acetonanila" šķī-
dumu atšķaidītā sērskābē ar merkuriacētāta šķīdumu atšķaidītā
etiķskābē, momentāni parādās tumšsarkana krāsa, un pēc dažām
minūtēm izdalās tumšdzeltānas amorfas nogulsnes lielā daudzumā.
Šīs nogulsnes satur kādu dzīvsudraba savienojumu. Kristalliskā
veidā šo savienojumu neizdevās iegūt; tas bija samērā nestabils.
Viena no šā savienojuma raksturīgākām īpašībām ir šķīšana etiķ-
skābē un skudrskābē ar intensīvu sarkanvioletu krāsu. Ja to ap-
strādāja ar fosforpaskābi, tad ieguva kādu bazi ar chinolīniem rak-
sturīgo smaku.
nīgi
„Acētonanila" merkurēšanu izdarot ledusetiķī, ieguva kādu pil-
baltu dzīvsudraba savienojumu, ko izdevās dabūt arī kristal-
liskā veidā, jo tas bija stabilāks un to varēja labi tīrīt. Arī tas ļoti
labi šķīda etiķskābē un skudrskābē ar sarkanvioletu krāsu. Viegli
notika šā savienojuma sadalīšanās, sevišķi strādājot ledusetiķa šķī-
dumā. Tad izdalījās merkuroacētāts. Vielas molekulāro svaru neiz-
devās noteikt. Empīriskais
Ci2Hi2NHg4(OCOCH :!)S.
sastāvs atbilst puslīdz labi formulai
Aplēsts 63,31% Hg; 20,83% C; 2,13% H; 1,10% N.
Atrasts 63,47% Hg; 19,60% C; 2,20% H; 1,15% N.
X E. Knoevenagel, Ber. 54, 1722 (1921).
2 G. Reddelien und A. Thurm, Ber. 65, 1513 (1932).
3
Paul Kalniņ, Lieb. An. 523, 118 (1936).