UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

22,08 22,19 39,46 39,47
248
terātūra: 14
964. lpp., 16
15. lpp., 18 20. lpp.). Bet ari tad karsēšanas
atlikumu daudzumi svārstās sakarā ar karsēšanas veidu 25
. Ja
karsē
uz parastā Bunzena degļa, deggāzes sērs SO3 veidā pāriet pelnos,
izspiezdams CO2. Augstākās temperātūras saistītais SO3 var atkal
pilnīgi vai arī tikai pa daļai izdalīties. Karsējot mufelī, tais pašās
temperātūrās dabū mazākus skaitļus, jo šeit gāzes sēra radītais
SO3 pelniem nepieskaras; varbūt šeit iedarbojas ari citi faktori.
Karsēšanu izdarīju platīna tīģelī uz Bunzena degļa un mufelī pie
800—900° C, no sākuma temperātūru lēni paaugstinot. Rezultāti
rāda, ka arī karsēšanas atlikuma noteikšana pieskaitāma konven-
cionālām metodēm.
mus:
Analizējot savus paraugus, ieguvu šādus karsēšanas atliku-
Ja šādām rezultātu svārstībām arī techniskās noteikšanās nav
tik lielas nozīmes, tad tomēr tās norāda uz to, ka analižu rezul-
tātos jāuzrāda karsēšanas veids, kā arī jāvienojas par to, kādi
rezultāti ir noteicēji.
Bet visos gadījumos, kur jāizdara kurināmo elementaranalize,
vai iegūtie rezultāti jāattiecina uz vielas organisko masu,
ir nepie-
ciešams zināt kurināmā minerālvielu saturu, kuru it nebūt, kā jau
augšā sacīts,
nevar pielīdzināt karsēšanas atlikumam. Kā Erd-
14
mana (97. lpp.) pētījumi rāda, parasti karsēšanas atlikums (pelni)
ir mazāks par minerālvielu saturu pirmatnējās oglēs, lai gan ir
arī pazīstami gadījumi, kur tas ir pat lielāks. Erdmans šo pēdējo
parādību izskaidro ar lielāku organiski saistītā sēra saturu oglēs,
kas, sadegot par SO2 un SO3, paliek sāļu veidā pelnos.