UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
256<br />
Parauga B karsēšanas atlikuma (pelnu)<br />
uz degļa<br />
karsēta<br />
mufēlī karsēta<br />
sakepēšanas temperātūra 1180° C 1200° C<br />
kušanas temperātūra 1320° C 1350° C<br />
Kā redzams, Meldzeres brūnogļu pelni pieskaitāmi pēc minētā<br />
sadalījuma otrai pakāpei, t. i. kūstošiem pelniem.<br />
c) Sēra satura noteikšana.<br />
Ja es šeit sēra noteikšanu izņemu no nodalījuma, kurā būs<br />
apskatīta brūnogļu „degošās vielas" (brennbare Substanz), jeb<br />
„tlrogles" (Reinkohle) sastāva noteikšana, tad daru to aiz sekojo-<br />
šiem iemesliem.<br />
Vecākā un pat jaunākā literātūrā 16<br />
(26. lpp) sēra noteikšana<br />
ir ietilpināta ogļu organiskās vielas izmeklēšanā tādēļ, ka oglēs<br />
„degošās vielas", „tīrogli" jeb „organiskäs vielas" parasti nosaka<br />
netieši pēc nolīdzinājuma: % organiskās vielas = 100% jēlkurinā-<br />
mā —<br />
(%<br />
ūdens + % karsēšanas atlikuma), t. i. arī sērs pa daļai<br />
(ja daļa paliek karsēšanas atlikumā) vai viss ir ieskaitīts organis-<br />
kās vielās.<br />
Ja techniskajās analizēs pieņem, ka brūnogles sastāv no<br />
ūdens, karsēšanas atlikuma un degošās vielas, tad tas izskaidro-<br />
jams ar vēlēšanos lietot vienkāršas un ātri izdarāmas metodes.<br />
Bet šāds degošās vielas noteikšanas paņēmiens ir ļoti nepre-<br />
cīzs, kā to pierāda agrāk sacītais par karsēšanas atlikuma un īsto<br />
minerālvielu sastāva un daudzuma dažādību. Uz to norāda arī D.<br />
Aufhāuse r's 30<br />
, pasvītrojot, ka pirīts, FeS2, ogļu degšanā ie-<br />
ņem vidus stāvokli starp karsēšanas atlikumu un degošo vielu. Arī<br />
M. Dolch's 16<br />
(59. lpp.) tālāk uzrāda „tīrogļu vielas noteiktu aplē-<br />
sumu", pie kura vēlāk pakavēsimies, runājot par mūsu paraugu<br />
tīrogļu sastāvu. Aiz minētajiem iemesliem atradu par lietderīgu<br />
izdalīt sēra noteikšanu atsevišķi.<br />
Sēra saturam kurināmos vispār piešķir lielu vērību, jo nereti<br />
kurināmā izlietošana zināmiem mērķiem ir atkarīga no sēra veida<br />
un daudzuma kurināmā. Par šā jautājuma svarīgumu liecina arī<br />
plašā literātūra, pie kuras, diemžēl, nevaru pakavēties 31,32<br />
Parasti visi kurināmie izrakteņi: kūdra, brūnogles<br />
.<br />
un akmeņ-<br />
ogles satur zināmus daudzumus sēra. Sērs oglēs reti kad sasto-<br />
pams kā brīvs sērs, bet gan sevišķi dažādos sēra savienojumos: