UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

316
Ka savienojums
satur nevis četras, bet piecas etiķskābes gru-
pas, uz to nepārprotami norāda skābekļa procents analizē:
Aplēsts 12,62%.
Atrasts (netieši) 13,52%.
Liekas, ka viena etiķskābes molekula var viegli atdalīties, do-
dot savienojumu ar 66% Hg, un ka beidzamais savienojums
kal viegli uzņemt etiķskābes molekulu.
Metīlētais „acētonanils" 4
var at-
ar merkuriacētātu etiķskābā šķīdumā
deva tādu pašu krāsojumu kā „acētonanils", bet hidrētais „acēton-
anils" 5
līdzīgos apstākļos
2 gramus „acetonanila" 6
nedeva nekādu krāsu efektu.
Eksperimentālā daļa.
šķīdināja 25 gramos 10%-īgās sērskā-
bes, un šim šķīdumam pielēja 60 gramus 10%-īga merkuriacētāta
šķīduma 5%-īgā etiķskābē. Minētās attiecības bija tādas, ka uz 1
molu „acētonanila" nāca 1,5 mola merkuriacētāta. Šķīdumus sale-
jot, tūlīt parādījās tumšsarkana krāsa, un pēc dažām minūtēm iz-
dalījās tumšdzeltānas amorfas nogulsnes lielā daudzumā. Nogul-
snes pēc 15 minūtēm nofiltrēja, skaloja ar ūdeni un pēc tam ar
ēteri, tādējādi tās arī izsausinot. Iznākums 5,5 g.
Kad iegūto vielu aplēja
ar etiķskābi (ņemta koncentrēta un arī
atšķaidīta), tad pēdējā ātri krāsojās violetsarkana. No violetā šķī-
duma nātrija hidroksids izgulsnēja iedzeltānas nogulsnes, kuras
etiķskābe atkal šķīdināja ar sārtu krāsu. NaOfl pēc tam izgulsnēja
tikko manāmi dzeltānas nogulsnes v. t. t. Arvien vairāk atšķaido-
ties, krāsainums skābā un bāziskā vielājā palika vienmēr vājāks, un
šī krāsas pavājināšanās notika stipri strauji. Līdzīgi izturējās
skudrskābē.
Atšķaidītā sērskābē dzeltānā viela šķīda niecīgos daudzumos
ar vāju sārtviolētu krāsu, kura tikai ilgākā laikā pieņēma
to inten-
sitāti, kāda tai bija etiķskābā šķīdumā. Kad vēl vāji sārtvioletam
šķīdumam pielēja klāt nātrija hidroksida šķīdumu, tad violetā krāsa
tapa arvien spilgtāka, un beigās pārgāja tumši violetsarkanā. Lie-
lāki sārma daudzumi izgulsnēja dzeltānbrūnas nogulsnes.
4 Skat. Lieb. Arm. 523, 125—126 (1936).
5 Ber. 55, 2309 (1922).
6 Par tā pagatavošanu sal. Lieb. Arm. 523, 118—129 (1936).