UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

264
(vācu —
unterer
Heizwert —
HJ.
Jāpiezīmē, ka pagaidām vēl
abiem siltumspējas veidiem nav starptautisku apzīmējumu.
Ar virsējo siltumspēju (S ) pēc vācu normām
v
41
apzīmē to
siltuma daudzumu, kas rodas vielas svara vienībai pilnīgi sadegot,
ja:
a) pirms sadegšanas vielas temperātūra un pēc sadegšanas
degšanas produktu temperātūra
b) oglekļa
ir +20° C;
un sēra sadegšanas produkti ir pilnīgi gāzējādā stā-
voklī kā CO2 un SO2;
c) pirms sadegšanas
un ūdens,
ir šķidrā veidā.
kurināmā ietvertais ūdens ir šķidrā veidā
kas radies degšanas procesā, pēc sadegšanas arī
Ar apakšējo siltumspēju (S a ) apzīmē to siltuma daudzumu, kas
rodas vielas svara vienībai pilnīgi sadegot, ja:
1) virsējai siltumspējai
pildītas ;
a un b punktos uzstādītās prasības iz-
2) pirms sadegšanas kurināmā ietvertais ūdens šķidrā un
tvaika veidā un degšanas procesā papildus radies ūdens pēc
sadegšanas
ir tvaika veidā.
Virsējo un apakšējo siltumspēju mērī kilokalorijās
uz 1 kilogramu vielas (kcal/kg).
No sacītā arī izriet, ka:
S a
=S v
- 6(9.H2%
+ H 20%) kcal/kg,
un attiecina
pie kam H 2 % un H20% apzīmē ūdeņraža un ūdens procentuālo sa-
turu viela.
Siltumspējas noteikšanai ir ieteikts ļoti daudz paņēmienu, ku-
rus kritiski novērtē gandrīz visas rokas grāmatas.
Zinot kurināmā elementāro sastāvu, aptuveniem siltumspējas
aplēsumiem
var lietot dažādu pētnieku ieteiktās formulas, kā Du-
long'a, Schwackhöfer'a, Balling'a, Kerl'a, Ferrini un vācu inženieru
savienības formulu. R. Lant's 17
(476. lpp.), kritiski novērtējot minē-
tās formulas, nāk ar savu formulu, kas dodot vistuvākos skaitļus
īstajai siltumspējai.
R. Lant'a formulas:
S = 81,37
v ļc-Ao) -f 342,2 +25S
S a
=81,37 -f 342,2 — ļc +25 --~o) |h
S- 6,35
(W + 9.H)