UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

304 Noradot uz Fuchs'a oriģināldarbu, tuvāk nepakavešos pie ap- lēšanas gaitas. Salīdzināšanai noteicu parallēli humīnskābi kalēju oglēs no „lorkshire district'a", brūnogļu briketē „Ilse", Ploču purva kūdrā, lignītā un Meldzeres brūnogļu B paraugā. 33. tabulā ir uzrādīti manu izmēģinājumu rezultāti. Meldzeres brūnogļu vieta kurināmo klasifikācijā. Schēmatiska izrokamo kurināmo ierindošana kūdrā, brūnoglēs, akmeņoglēs un antracītā atduras uz zināmām grūtībām, jo šo iz- rakteņu pārejas veidi stipri līdzinās viens otram. Tādēļ grūti no- vilkt robežu starp brūnoglēm vecu kūdru un jaunām brūnoglēm un vecām un jaunām akmeņoglēm. Lielākā daļa cieto kurināmo klasifikācijas ņem par pamatu kurināmo vienkāršāk nosakāmās ķī- miskās un praktiski techniski svarīgākās īpašības, kā piem. Gru- ner'a klasifikācija. Nepakavēšos pie plašās literātūras par ogļu kla- sifikācijas paņēmieniem, bet mēģināšu šeit uz esošo pētījumu pa- mata noskaidrot Meldzeres brūnogļu vietu ogļu rašanās (Inkoh- lung) pakāpju garajā rindā. G. Stadn i ko v 549s 49 kūdru, brūnogles saka, pēc ķīmiskā vecuma mēs atšķiram un akmeņogles. Kūdra ir mazāk vai vairāk ūdens ietvērējs maisījums, kas satur bitūmenus, humīnskābes un tās šālis, dažādus citus stādu materiāla sadalīšanās produktus un vēl nesa- dalītus stādu elementus (lapas, kātus, saknes, skujas). Brūnogles ir humīnskābju, tās sāļu, anhidridu un bitūmenu maisījums; brūn- ogles krāso sakarā ar savu humīnskābju šķīdumus brūnā krāsā. saturu sārmainus ūdens Akmeņogles ir organisko skābju, bitumenu un huminvielu dziji gājušas pārvērtības produktu maisījums. svērts, Stadnikovs 50 noraida tās kūdras definīcijas, kurās nav uz- ka kūdra arvien satur nesadalītas stādu elementu atliekas, pēc kurām to var viegli atšķirt Gothan's 23 no brūnoglēm. (147. lpp.) apzīmē brūnogles kā ogles ar zemes ir- denu līdz cietai struktūrai, ar, bez spīduma, līdz spīdīgam lūzumam, kuru krāsa pa lielākai daļai ir brūna, Kūdras atšķiršanai schek's 28 ar spīdīgu lūzumu, melna. no brūnoglēm Gothan's, Pietzsch's un Petra- (147. lpp.) min šādas pazīmes:
50-60 5-7 30-40 1-4 0,2-2 1) Kūdra ir redzamas ļoti daudz šķiedru un audu daļas, brūn- oglēs to nav nemaz vai ir ļoti maz. izspiest, 2) No svaigi 3) mēm. raktas kūdras var ar mazu spiedienu (dure) ūdeni no brūnoglēm to nevar. Kūdru var rakt ar duršanu (lāpstu), brūnogles nevar. Jautājuma izšķiršanai ir vajadzīgas vismaz divas no šīm pazī- Meldzeres brūnoglēs mentu atliekas, nav redzamas ne nesadalītas stādu ele- ne ari šķiedru un audu daļas. No Meldzeres brūn- oglēm nevar ar vāju spiedienu izspiest ūdeni, un to rakšanai jā- lieto kaplis (Lielausis). To lignīta saturs ir samērā liels, tam ir spīdīgs lūzums ar melnu krāsu. un lignī- Visas šis pazīmes runa par to, ka Meldzeres brūnogles pieskai- tāmas brūnoglēm. To apstiprina arī daudzi citi manā darbā iegūtie dati. Svaigi izrakta kūdra parasti satur 85—90% ūdens, svaigi iz- raktas brūnogles — 30—60% ūdens. Svaigu Meldzeres brūnogļu kopējais ūdens saturs ir 42,2%. Gaisa sausuma kūdras ūdens saturs ir 15—25%, gaisa — sausuma brūnogļu 10—15% (Fuchs's). Gaisa sausuma Meldzeres brūnogļu maksimālais ūdens saturs ir 11,36%. tīrogles Salīdzinot sekojošā 34. tabulā uzrādīto Meldzeres brūnogļu sastāvu un W. Fuchs'a 23 brūnogļu sastāvus, arī jānāk pie tā paša slēdziena. Tīrogļu 34. tabula. (418. lpp.) minētos kūdras un sastāvs procentos. Par brūnoglēm tās uzskatāmas ari tādēļ, ka to tīrogles virsējā siltumspēja 5748—6127 kcal/kg ir lielāka par tīrkūdras virsējo sil- tumspēju (pēc Stadnikova 5000—5700 kcal/kg). LŪR. Ķīmijas fakultātes sērija 111 20 305
Page 1:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5:
146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7:
148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 8 and 9:
150 Galu galā: 1) parazīts un sai
Page 10 and 11:
152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13:
154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 14 and 15:
156 Cerkariji, iekļūstot savā ga
Page 16 and 17:
158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19:
160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21:
162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23:
164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25:
166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27:
168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29:
170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31:
172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33:
174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35:
176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37:
178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39:
180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41:
182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43:
184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45:
186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47:
188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49:
190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51:
192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53:
194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55:
70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57:
134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59:
93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61:
57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63:
226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65:
108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67:
683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69:
127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71:
212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73:
214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75:
216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77:
218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79:
220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81:
222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83:
224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85:
226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87:
levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89:
230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91:
232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93:
234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95:
48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 96 and 97:
238 Tam pretim neruna arī šad un
Page 98 and 99:
41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101:
242 käs masas īpašības, jo šie
Page 102 and 103:
244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuc
Page 104 and 105:
246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107:
22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109:
250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111:
0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113: 25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 114 and 115: 256 Parauga B karsēšanas atlikuma
Page 116 and 117: 258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119: C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121: 262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123: 264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125: 266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127: 11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129: 270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131: 20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133: 274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135: Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137: 278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139: 280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141: 282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143: 284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145: 286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147: 288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149: 290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151: 292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153: 10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155: 296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157: 6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159: 300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161: 302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 164 and 165: 306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167: 308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169: Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171: 312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173: levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175: 316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177: 318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179: Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181: 322
Page 182 and 183: 3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185: 326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186: Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?