UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

302
aizrāda, ka ir lietderīgi tīra benzola vietā ņemt benzola un alkohola
maisījumu 1:1, jo pētījumi rādījuši,
ka tāds maisījums dod 20—25%
vairāk ekstrakta kā benzols viens pats. Saviem izmēģinājumiem
tādēļ ņēmu benzola un alkohola maisījumu
paraugus parastā
1:1 un ekstrahēju savus
kārtā Soksleta aparātā. Ekstrahēšanu turpināju
24 stundas. Rezultāti sakopoti 32. tabulā.
Pāriešot tīroglē iegūti no:
A parauga
B parauga
lignīta —
32. tabula.
— 3,14%
bitūmenu
— 5,44%
3,04%
Rezultāti rāda, ka mūsu brūnogles satur maz bitūmenu un ne-
der ekstrahēšanai. Vācijas destillācijas ogles (Schwelkohle) satur
5—10%, retāk pāri par 15% bitūmenu.
c) Humīnskābju noteikšana.
Humīnskābju daudzums oglēs ir ļoti raksturīgs.
vecuma noteikšanai un arī brūnogļu atšķiršanai
Tas noder to
no akmeņoglēm.
Humīnskābju noteikšanai lieto vairākas metodes. W. Fuchs's 48
pa-
svītro vecāko metožu empīrisko raksturu un to nepilnības
ar priekšlikumu
un nāk
atrisināt šo jautājumu ar humīnskābju daudzumu
noteikšanu. Viņš aizrāda, ka uz F. Fischer'a un fi. Schrader'a pē-
tījuma pamata modernā ogļu ķīmija pieņem, ka brūnogles pēc sa-
vas uzbūves nav vēl tik tālu attālinājušās
no tām stādu atliekām,
no kurām tās cēlušās, kā akmeņogles. Tādēļ jaunākie pētījumi
brūnogles ierindo ogļu rašanās gaitā galvenā kārtā humīnskābju
stāvoklī, bet akmeņogles humīnu stāvoklī. Ja kādas ogles satur
maz vai nemaz humīnskābes, tās pieskaitāmas akmeņoglēm; ja
tās, turpretim, satur galvenā kārtā humīnskābes, tad tās jāpie-
skaita brūnoglēm.
Humīnskābju noteikšanai Fuchs's izmanto F. Fischer'a un sa-
vus novērojumus, ka brūnogles satur humīnskābes kā brīvā, tā arī