UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

262
Skābekļa tiešai noteikšanai kurināmos līdz šim vēl nav zinā-
mas pareizas
metodes. H. ter Meulen's 39
pirmais dod norādī-
jumus tiešai skābekļa noteikšanai, bet F. Senus ter's 40 pēc šās
metodes atradis skaitļus, kuri no 0,7 līdz 2,5% ir lielāki par skait-
ļiem, kas netieši aplēsti pēc starpības.
Tā tad, diemžēl, skābeklis ari vēl tagad jāapleš pēc starpības,
t. i. atņemot
no 100 visas atrastās sastāvdaļas.
Kopā savelkot iegūtos rezultātus, manu gaisa sausuma paraugu
sastāvs ir šāds (sk. 12. tabulu).
12. tabula.
c) Paraugu organiska
masa un tas sastāvs.
Vecākā literātūrā organisko masu vai tīrogli aplēsa, atņemot
no 100 parauga
mitrumu un karsēšanas atlikumu. Jau minēts, ka
šāds aplēšanas veids var radīt lielas kļūdas. Tāpat neprecīzi no-
teikts ūdens daudzums paraugos dod nepareizu tīrogles daudzumu
un tās procentuālo sastāvu. Tādēļ, ņemot vecākās un pat jaunākās
literātūras datus par kurināmo tīrogles procentuālo sastāvu, jāņem
vērā, kā tie ir iegūti. Diemžēl ļoti bieži nav pat norādījumu,
kā šie
dati ir iegūti, un tā kā svārstības rezultātos var būt ļoti lielas, kā
to ar piemēriem pierāda Erdmann's 14
(99. lpp.), tad dažreiz ļoti
plaši literātūras skaitļu materiāli nav lietderīgi izmantojami. Uz
to norāda arī W. Fuch's 23
(164. lpp.), minot Graefe's darbus, sa-
cīdams: „Die vorliegenden Werte können nicht als sehr genau gel-
ten, da bei der Berechnung die Mineralbestandteile als Glührück-
stand in Rechnung gesetzt und die Proben nicht vorsichtig ge-
trocknet wurden."
*) Karsēšanas atlikums, karsējot mufeli.