UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

258
23
viņi pamato ar daudz pētījumiem un uz ko ari norada W. Fuchs's
(410. lpp.).
Foerster's un Probst's, pieslienoties Brunck'a aparātūrai, lieto
Brunk'a ieteiktā kobalta oksida vietā Eschka's maisījumu un iz-
veido savu paņēmienu šādi.
Apmēram 1 g vielas samaisa ar I—2 g Eschka's maisījuma un
ievieto garā un šaurā porcelāna silītē. Pēdējo ieliek apm.
30 cm
garā šaurā sadedzināšanas caurulē. No viena gala caurulē ievada
lēnām skābekli un otrā galā izvada degšanas produktus caur Pe-
ligot'a cauruli, pildītu ar ammonjakālu ūdeņraža peroksida šķīdu-
mu. Sadedzināšanas cauruli uzmanīgi iesilda, un pamazām kāpina
karsēšanas temperātūru līdz sarkankvēlei. Pēc apmēram
V 2līdz
V* stundas visa operācija ir pabeigta. Pēc tam apvieno silītes un
Peligot'a caurules saturus, vāra dažas minūtes, lai oksidētu var-
būtējo sulfītu un sulfidu un saskaldītu ūdeņraža peroksidu, filtrē
un nogulsnē
ar chlörbariju.
Pēc Foerster'a un Probst'a pētījumiem viņu metode dodot
Brunck'a metodei gluži līdzīgus rezultātus.
Manu paraugu kopējais sēra daudzums noteikts pēc:
Paraugs A . . 5,59; 5,61 —
Eschka's metodes
i procentos)
vid. 5,60
Parau^s B ■ • vid - *»
Lignits ....
0,92;
0,94 —
vid. 0,93
Foerster'a v. Probst'a met.
6,34; 6,34 —
3,04; 3,08 —
(procentos)
vid. 6,34
vid. 3,06
— 1,02; 1,02 vid. 1,02
Kā jau bija paredzams, tad ari šinī gadījumā pēc Foerster'a
un Probst'a metodes iegūtie skaitļi ir lielāki,
stāk sacīto tie atzīstami par pareizo kopēja
ģinātos paraugos.
un saskaņā ar aug-
sēra daudzumu izmē-
Bez kopējā sēra noteikšanas kurināmos, zināmos gadījumos
rodas arī vajadzība aplēst, kādos savienojumos sērs atrodas kuri-
nāmā.
Nosakot minerālvielu daudzumu manos paraugos (sk. 249. lpp.),
iepriekš bija jānosaka sulfāta sērskābe un sērdzelzs. Vēlāk mums
būs jāzina oglēs organiski saistītais sērs, lai noteiktu ogļu organis-
ko masu.
Izejot no kas izdarīti sakarā ar ogļu minerāl-
vielu satura noteikšanu, ir iespējams aplēst atsevišķos sēra savie-
nojumus mūsu paraugos.