UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
166<br />
—0,030 mm. Oliņa ietērpta 2 caurspīdīgās čaulās. Dīglīša āķīši<br />
0,016 mm gari. Oliņas ir vārīgas un tādēļ diezgan grūti atrodamas<br />
ekskrēmentos. Parazīts dzīvo cilvēka tievajā zarnā.<br />
Oliņas nonāk zarnās, ja loceklīši sadalās. Tā kā tārpiņa locek-<br />
līši ir loti vārīgi, tad to sadalīšanās zarnās notiek daudz biežāk<br />
nekā tas novērojams ar lieliem tārpiem. Ja cilvēks norij oliņas, kas<br />
notiek, ja neievēro roku un produktu tīrību, tad no oliņām cilvēka<br />
zarnās izšķiļas kāpuriņi, kas ar saviem āķīšiem ieurbjas zarnu<br />
bārkstiņās<br />
un pārvēršas cisiicerkoidos (firmu stadijā). Pēc kāda<br />
laika bārkstiņās iznīkst un cisticerkoidi izlien, piestiprinās pie zarnu<br />
sieniņas un 2 nedēlu laikā izaug par dzimumspējīgiem tārpiem.<br />
Oliņas var atrast ekskrēmentos jau 19. dienā pēc inficēšanās —<br />
dzerot netīru ūdeni, ēdot nemazgātus augļus<br />
v. t. t.<br />
Tādā veidā cilvēks sākumā ir starpsaimniekā lomā —<br />
kad<br />
kā-<br />
puriņš dzīvo zarnu bārkstiņās; pēc tam galīgā saimnieka lomā —<br />
kad parazīts dzīvo zarnās.<br />
Šis tārps rada saindēšanās pazīmes, piem., nervu traucējumus<br />
(bezmiegu, epilēptiskās lēkmes, konvulsijas), sāpes vēderā, caur-<br />
eju, cietu vēderu, novājēšanu<br />
v. t. t. Literātūrā aprakstīts gadī-<br />
jums, kur slimniekā atrasts līdz 1500 gab. tārpiņu.<br />
molu.<br />
6. attēls. Hymenolepis nana.<br />
Diagnozi nosaka pēc šā tārpa oliņu atrašanas ekskrēmentos.<br />
Ārstēšanai lieto paparžu ekstraktu, 01. Chenopodii, ti-<br />
Ar ārstēšanas paņēmieniem šos pieaugušos tārpus var izdzīt,<br />
bet cisticerkoidi, kas atrodas zarnu bārkstiņās, paliek neaizkārti.<br />
No cisticerkoidiem attīstās jauni tārpi. Tā tad pēc apm. 2 nedē-<br />
ļām ārstēšana (dzīšana) jāatkārto. Var notikt arī pašinfekcija. Nav<br />
izslēgta ari inficēšanās no pelēm un žurkām, kas ar saviem eks-<br />
krēmentiem var saķēzīt produktus.<br />
Šis tārps pa lielākai daļai parazitē bērnos; pieaugušos mazākā<br />
mērā. Visvairāk tas izplatīts dienvidu zemēs.<br />
(Pavlovskis.)