UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

166
—0,030 mm. Oliņa ietērpta 2 caurspīdīgās čaulās. Dīglīša āķīši
0,016 mm gari. Oliņas ir vārīgas un tādēļ diezgan grūti atrodamas
ekskrēmentos. Parazīts dzīvo cilvēka tievajā zarnā.
Oliņas nonāk zarnās, ja loceklīši sadalās. Tā kā tārpiņa locek-
līši ir loti vārīgi, tad to sadalīšanās zarnās notiek daudz biežāk
nekā tas novērojams ar lieliem tārpiem. Ja cilvēks norij oliņas, kas
notiek, ja neievēro roku un produktu tīrību, tad no oliņām cilvēka
zarnās izšķiļas kāpuriņi, kas ar saviem āķīšiem ieurbjas zarnu
bārkstiņās
un pārvēršas cisiicerkoidos (firmu stadijā). Pēc kāda
laika bārkstiņās iznīkst un cisticerkoidi izlien, piestiprinās pie zarnu
sieniņas un 2 nedēlu laikā izaug par dzimumspējīgiem tārpiem.
Oliņas var atrast ekskrēmentos jau 19. dienā pēc inficēšanās —
dzerot netīru ūdeni, ēdot nemazgātus augļus
v. t. t.
Tādā veidā cilvēks sākumā ir starpsaimniekā lomā —
kad
kā-
puriņš dzīvo zarnu bārkstiņās; pēc tam galīgā saimnieka lomā —
kad parazīts dzīvo zarnās.
Šis tārps rada saindēšanās pazīmes, piem., nervu traucējumus
(bezmiegu, epilēptiskās lēkmes, konvulsijas), sāpes vēderā, caur-
eju, cietu vēderu, novājēšanu
v. t. t. Literātūrā aprakstīts gadī-
jums, kur slimniekā atrasts līdz 1500 gab. tārpiņu.
molu.
6. attēls. Hymenolepis nana.
Diagnozi nosaka pēc šā tārpa oliņu atrašanas ekskrēmentos.
Ārstēšanai lieto paparžu ekstraktu, 01. Chenopodii, ti-
Ar ārstēšanas paņēmieniem šos pieaugušos tārpus var izdzīt,
bet cisticerkoidi, kas atrodas zarnu bārkstiņās, paliek neaizkārti.
No cisticerkoidiem attīstās jauni tārpi. Tā tad pēc apm. 2 nedē-
ļām ārstēšana (dzīšana) jāatkārto. Var notikt arī pašinfekcija. Nav
izslēgta ari inficēšanās no pelēm un žurkām, kas ar saviem eks-
krēmentiem var saķēzīt produktus.
Šis tārps pa lielākai daļai parazitē bērnos; pieaugušos mazākā
mērā. Visvairāk tas izplatīts dienvidu zemēs.
(Pavlovskis.)